Parādniekiem veido jaunus reģistrus
Bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošinātājiem un citām kredītiestādēm saskaņā ar Kredītu reģistra datiem gada vidū parādā bija aptuveni 220 678 privātas un juridiskas personas, kuru kopējā parādu summa pārsniedz 14 miljardus latu.
Kopējais parādu apjoms kopš 2008. gada sākuma gan ir sarucis par aptuveni 3 miljardiem latu, toties parādā palikušo personu skaits ir pieaudzis par 100 000, un lielākoties tās ir tādas, kas savas parādsaistības nav varējušas nokārtot ilgstoši. Parādnieku apzināšanai Latvijā jau darbojas vairāki reģistri un tiek veidoti vēl jauni.
Kopš 2008. gada 1. janvāra Latvijā darbojas Kredītu reģistrs – datu bāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki (vasaras vidū tādi bija 97). Šo reģistru uztur Latvijas Banka. 2011. gada 30. jūnijā Kredītu reģistrā bija ziņas par 950 237 personām. No 2. ceturkšņa beigās spēkā esošajām 1 375 194 aizņēmēju saistībām maksājumu kavējumu nebija 77,9% jeb 1 070 969 aizņēmējiem.
Alternatīvs reģistrs
Latvijas Bankas veidotajā Kredītu reģistrā ir informācija par kredītņēmējiem un to saistībām pret bankām un ar tām saistītām iestādēm. Savukārt Creditinfo Latvija veidotais kredītvēstures reģistrs cenšas nosegt arī daudzas citas jomas, piemēram, tā sauktos ātros kredītus, degvielas tirdzniecības nozari, komunālo pakalpojumu sniedzējus un tamlīdzīgi. Creditinfo Latvija valdes loceklis Armīns Kalniņš Neatkarīgajai atzina, ka reģistrā tiekot uzkrātas ziņas ne tikai par aktīvajiem parādiem, bet arī par kredītvēsturi. To, cik liela ir kopējā parādu summa, kas ir reģistrēta šajā kredītvēstures reģistrā, A. Kalniņš neatklāja, uzsverot, ka Creditinfo uztur šo reģistru, bet paši neizmanto tajā esošo informāciju, jo neveic ne parādu piedziņu, ne kreditēšanu, un tas nepieļauj iespēju nonākt interešu konfliktā. Creditinfo Latvija ir kredītbirojs, kas, balstoties uz plašu starptautisko pieredzi, apkopo informāciju un veido kredītvēstures reģistru par fizisko un juridisko personu kredītvēsturi, kā arī veic kredītspējas analīzi un novērtē kredītrisku. Kredītbiroja funkcija ir nodrošināt savstarpēju informācijas apmaiņu starp visiem tirgus dalībniekiem. «Atšķirībā no parādu piedzinējiem Creditinfo Latvija neiekasē naudu par atgūtām summām, un vienīgais, kas jāizdara uzņēmumam, ja parāds ir dzēsts, tam ir jāatjauno dati reģistrā, lai tajā būtu redzams, ka parāds ir nomaksāts,» stāstīja A. Kalniņš.
Šobrīd Creditinfio Latvija reģistra dati ir pieejami tā dalībniekiem, bet drīzumā arī ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs apskatīties šajā reģistrā informāciju par sevi, izmantojot sistēmu Mans Creditinfo. «Tas ļaus katram iedzīvotājam kontrolēt savu kredītvēstures datu pareizību un izmantošanas likumību,» uzsver A. Kalniņš. Taču tas nenozīmē, ka šobrīd vai vēlāk informāciju par parādiem varēs iegūt kāda trešā persona.
Par jauna parādnieku saraksta veidošanu pagājušajā nedēļā vienojās arī Finanšu ministrijas, EM, banku, namu apsaimniekošanas uzņēmumu un citu iesaistīto pušu pārstāvji, apspriežot situāciju par komunālo maksājumu parādiem.
Piedzen bezstrīdu kārtībā
Informāciju par nodokļu parādniekiem apkopo Valsts ieņēmumu dienests, un ziņas par 100 lielākajiem nodokļu parādniekiem tiek publiskotas ik nedēļu. Septembrī lielākais nodokļu parādnieks bijis privātpersona – Jevgeņijs Jakovļevs, kurš, pēcVID datiem, palicis parādā valstij 13 miljonus latu. Saskaņā ar Lursoft informāciju J. Jakovļevs saistīts ar nekustamo īpašumu jomu. Viņam pilnībā pieder Namu pārvalde «Maskavas».
Septembrī 100 nodokļu maksājumu kavētāji kopumā bija parādā valstij vairāk nekā 113 miljonus latu. Pirms mēneša – augusta sākumā – 100 lielākie nodokļu parādnieki valstij nebija samaksājuši 106,7 miljonus latu.
VID sabiedrisko attiecību daļas speciālisti Neatkarīgajai skaidroja, ka saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 26. pantu nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nesamaksātās summas nodokļu administrācija piedzen bezstrīdu kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Parādu piedziņai tiek izmantoti vairāki līdzekļi, piemēram, inkasācijas uzdevumā norakstot naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē vai no konta, kas atvērts pie jebkuras juridiskās personas, kuras komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu; arī izņemot skaidro naudu no nodokļu maksātāja kases vai citas glabāšanas vietas vai vēršot piedziņu uz nodokļu maksātāja kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām.
Jauns likumprojekts
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija septembra vidū izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Nodokļu atbalsta pasākuma likumprojektu. Tas paredz līdzšinējo nodokļa parāda samaksas termiņu, kas ir 18 mēneši, pagarināt līdz pat 60 mēnešiem atkarībā no nodokļu parāda summas. Savukārt tiem nodokļu parādniekiem, kuri līdz noteiktam datumam būs samaksājuši nodokļu pamatparādu un soda naudu 10% apmērā, nodokļu administrācija varēs dzēst visu nokavējuma naudu, kā arī 90% no soda naudas. Galīgais lēmums par šo likumprojektu būs jāpieņem jaunajai Saeimai.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk