Valsts prezidents tiks aicināts iesaistīties piena nozares glābšanā
Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji 12.novembrī tiksies ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai kopīgi pārrunātu situāciju un iespējamos risinājumus piena nozarē Latvijā, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOPS) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Lauksaimnieku organizācijas ir nosūtījušas vēstules gan Latvijas valsts vadošajām amatpersonām, gan arī Eiropas Komisijai (EK) ar aicinājumu panākt tūlītēju lēmumu pieņemšanu, lai sniegtu solīto atbalstu Latvijas piena ražošanas nozarei zaudējumu kompensēšanai, kas radušies pēc Krievijas ieviestajām ekonomiskajām sankcijām pret Eiropas Savienību (ES), tajā skaitā pret Latviju.
Lai arī no Latvijas puses nekavējoties tika veikti atbalsta pasākumi, no EK puses nekas vairāk kā solījumi meklēt risinājumus nav sagaidīti. Tāpēc tikšanās laikā tiks pārrunātas tālākās Latvijas amatpersonu darbības, lai EK sadzirdētu Latvijas lauksaimnieku aicinājumu steidzami rast atbalstu piena ražošanas saimniecībām.
LOSP valdes locekle un piena grupas vadītāja, Lauksaimnieku apvienības vadītāja Sandra Stricka norāda: „ Jau vairākkārtēji esam uzsvēruši, ka šī nav ekonomiska, bet gan politiska krīze. Par Latvijas piena ražotāju situāciju esam informējuši gan Latvijas, gan ES amatpersonas un tikšanās laikā ar prezidentu pārrunāsim, ko valsts vēl var darīt, lai radušos situāciju risinātu, jo piena ražošanas saimniecībās katra diena ir svarīga un pie esošā cenu krituma – saimniecībās situācija ir dramatiska. Ja tuvākajā laikā netiks rasts risinājums, tad lielā daļā saimniecību strauji tiks samazināti citsdarbā izkoptie piena lopkopības ganāmpulki, kas būs smags trieciens ne tikai konkrētajām saimniecībām, bet arī valsts tautsaimniecībai kopumā.”
„Trīs mēnešu laikā Krievijas Federācijas noteiktais pārtikas embargo ir ietekmējis pilnīgi visas lauksaimniecības nozares, bet vissmagāk piena lopkopības sektoru. Salīdzinājumā ar jūliju, oktobrī piena iepirkuma cenas ir samazinājušās par 25%, tādējādi lauksaimnieki par kilogramu piena saņem no 0,12 līdz 0,255 eiro. Piena pārstrādes uzņēmumos veidojas produkcijas uzkrājumi un tas rada tālākas sekas – nav iespējams laikā samaksāt zemniekiem, kā arī nevar nodrošināt pienācīgu piena iepirkuma cenu. Jau augustā daudzas saimniecības strādāja zem ražošanas pašizmaksas un visiem ir skaidrs, ka tā nav ilgtermiņa saimniekošana. Šobrīd ir pienācis laiks vērsties pie Latvijas augstākās amatpersonas – Valsts prezidenta, lai aicinātu valsts augstākās amatpersonas līmenī pastiprināti piesaistīt Eiropas lēmumu pieņēmēju uzmanību embargo izraisītās piena krīzes problēmas risināšanai. Likvidēt var ar vienu vārdu un vienā dienā, bet ražošanas atjaunošana prasa daudzus smagus un darba pilnus gadus, tādēļ ceram uz prezidenta izpratni un ātru rīcību.”: atzina biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks un z/s „Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis.
Tikmēr Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece norāda, ka pie Valsts prezidenta dosimies ar mērķi iepazīstināt viņu ar reālo situāciju, konkrētiem aprēķiniem par zaudējumiem, kas šobrīd skar piena nozari Latvijā.
“Mēs, uzņēmēji, no savas puses izdarījām maksimālo, lai iekarotu Krievijas tirgu – ieguldījām lielu naudu, laiku un citus resursus, un tam visam vienā dienā tiek pārvilkta trekna svītra. Protams, ka mūsu valsts to nespēj kompensēt, mums šobrīd ir daudz citu svarīgu prioritāšu, kā, piemēram, aizsardzība un veselības aprūpe. Eiropa ir tā, kurai šobrīd ir jāver vaļā savs maciņš, jo tas bija kopīgs lēmums, kura seku likvidēšanā ir jāievēro solidaritāte. Līdzšinējā ES bezdarbība manī rada milzu izbrīnu un jautājumu – uz ko lai mēs paļaujamies? Būs interesanti dzirdēt valsts augstākās amatpersonas viedokli par šiem jautājumiem.”,stāsta Aizsilniece.
Vēl par tēmu:
Kā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālāk