Septembrī preču eksporta vērtība palielinājusies par 12,7 %
2014. gada septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 12,7% un importa – par 15,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Septembrī Latvija eksportēja preces 914,0 milj. eiro apmērā, bet importēja – par 1 138,2 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,5% (2014. gada augustā – 45,1%).
Augu valsts produktu eksports septembrī salīdzinājumā ar augustu sezonalitātes ietekmē pieauga par 37,7 milj. eiro jeb 2,4 reizes. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums – par 32,9 milj. eiro jeb 10,7 reizes. Septembrī visvairāk tas tika eksportēts uz Irānu – 13,5 milj. eiro, Spāniju – 8,0 milj. eiro, Turciju – 6,5 milj. eiro un Dāniju – 2,7 milj. eiro.
Svarīgākās izmaiņas eksportā septembrī, salīdzinot ar augustu: pārtikas rūpniecības ražojumu eksports palielinājās par 18,3 milj. eiro jeb 22,4%,ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 11,2 milj. eiro jeb 19,9%,minerālproduktu eksports palielinājās par 10,4 milj. eiro jeb 13,9%,parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 3,1 milj. eiro jeb 3,9%.
Svarīgākās izmaiņas importā septembrī, salīdzinot ar augustu: satiksmes līdzekļu un to aprīkojumu imports palielinājās par 26,9 milj. eiro jeb 54,4%, mehānismu un mehānisko ierīču; elektroiekārtu imports pieauga par 25,3 milj. eiro jeb 12,8%,minerālproduktu imports palielinājās par 18,7 milj. eiro jeb 12,6%,ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports palielinājās par 14,2 milj. eiro jeb 15,4%,
tekstila un tekstilizstrādājumu imports pieauga par 10,7 milj. eiro jeb 20,8%.
Septembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,8%), Vācija (6,5%) un Polija (5,2%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,5% no importa kopapjoma), Vācija (10,8%), Polija (10,6%) un Somija (7,3%).
Nozīmīgākais partneris tirdzniecībā ar trešajām valstīm bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 12,4%, bet importā – 7,5%.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta palielināšanos 2014. gada septembrī salīdzinājumā ar 2013. gada septembri ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums par 11,8 milj. eiro jeb 32,6%. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 12,7 milj. eiro jeb 66,9%.
Dzelzs un tērauda importa palielināšanos 2014. gada septembrī salīdzinājumā ar 2013. gada septembri visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums par 4,7 milj. eiro jeb 27,9%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 15,5 milj. eiro jeb 13,6%.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk