• Tweet

Nespēdams pārliecināt Vienotību, Zatlera Reformu partiju (ZRP) un Nacionālo apvienību par varavīksnes valdības veidošanu, Valsts prezidents Andris Bērziņš valdības veidošanu uztic Valdim Dombrovskim. Valdība šonedēļ, visticamāk, apstiprināta netiks.

Tiekoties ar tiesiskuma un reformu koalīcijas pārstāvjiem, Valsts prezidents A. Bērziņš otrdien vēlreiz guva apliecinājumu, ka partijas joprojām paliek pie trīs politisko spēku un no ZRP aizgājušo sešu deputātu veidotās koalīcijas varianta.

Neraugoties uz to, ka prezidents sarunas gaitā vairākkārt uzsvēra nepieciešamību veidot pēc iespējas plašāku valdību – pieaicinot ministrus no katras Saeimā iekļuvušās partijas, politisko spēku pārstāvji par šādu koalīciju nespēja vienoties.

«A. Bērziņš izteica priekšlikumu V. Dombrovskim veidot tādu Ministru kabineta sastāvu, kurā pēc premjera kandidāta individuālas izvēles darbam valdībā tiktu pieaicināti visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji. Valsts prezidents uzsvēra, ka iepriekš notikušajās sarunās visu politisko spēku pārstāvji apstiprinājuši savu piekrišanu strādāt V. Dombrovska vadītā valdībā,» teikts Valsts prezidenta preses dienesta izplatītajā paziņojumā.

Lai dotu iespēju partijām vienoties par varavīksnes valdību, A. Bērziņš Valdi Dombrovski, Valdi Zatleru un Raivi Dzintaru atstāja vienus. «Pēc viedokļu apmaiņas starp triju koalīciju veidojošo politisko spēku pārstāvjiem vienota pozīcija netika panākta, paliekot pie sākotnējā trīs partiju piedāvājuma, vienlaikus apliecinot visu trīs politisko spēku atbildību par jaunveidojamo koalīciju 50+6 formātā un par visiem šobrīd nominētajiem ministru amata kandidātiem,» teikts paziņojumā. Arī Vienotību pārstāvošā Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa sarunā ar Valsts prezidentu apliecinājusi, ka cita modeļa koalīcija šobrīd nav aktuāla.

Valsts prezidents piekāpjas stūrgalvības priekšā

«Ņemot vērā, ka atsevišķu partiju iezīmētās «sarkanās līnijas» ir kļuvušas par nepārvaramu šķērsli valstiskai pieejai nozīmīgu jautājumu risināšanā, kā arī novērtējot vakar un šodien notikušās sarunas ar Saeimā ievēlēto politisko spēku vadītājiem, Valsts prezidents uzskata, ka ilgāka vilcināšanās valdības veidošanā var radīt nopietnu apdraudējumu darbam pie nākamā gada valsts budžeta,» teikts paziņojumā. Līdz ar to šā brīža koalīcijas modelis ir vienīgais, kas pašlaik dod reālu iespēju izveidot valdību. Tomēr A. Bērziņš uzskata, ka partijas joprojām var uzlabot modeli, paplašinot koalīciju.

Prezidents sarunās arī pauda bažas par četriem ministru kandidātiem. Pietiek.com informē, ka trīs no tiem ir ZRP izvirzītie – izglītības un zinātnes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības un ekonomikas ministra kandidāti. Iebildumi A. Bērziņam bijuši arī pret Nacionālās apvienības izvirzīto kultūras ministra kandidātu.

Pretēji Valsts prezidenta izplatītajā ziņojumā paustajam, V. Dombrovskis pēc tikšanās ar A. Bērziņu pauda viedokli, ka prezidenta otrdien paustās šaubas par Olšteina sešnieka uzticamību šajā tikšanās reizē ir izkliedētas, jo koalīcijas dalībniekiem izdevies viņu pārliecināt par ZRP pametušo deputātu lojalitāti viņa veidotajai valdībai. Esot pamats domāt, ka pārsteigumus pārbēdzēji nesagādāšot arī balsojumā par budžetu.

Atzīdams paveikto darbu, V. Dombrovskis uzteica ZRP sasniegto vienošanos ar atkritējiem par sadarbības līguma slēgšanu.

V. Zatlers atzina, ka viņa partiju pametušo deputātu rīcība ir vērtējama no ētikas viedokļa, taču neesot ne mazāko šaubu, ka šie deputāti ir uzticīgi koalīcijai un tai joprojām ir pārliecinošas 56 balsis.

V. Dombrovskis arī apliecināja, ka iespēja jaunajā valdībā pieaicināt bezpartejisko, bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto zemkopības ministru Jāni Dūklavu apsvērta, taču tā esot bijusi tikai teoretizēšana un oficiālu uzaicinājumu no V. Dombrovska ZZS nav saņēmusi. Šāds kompromiss valdībai piesaistītu papildu balsis no ZZS, kas ļautu tai strādāt pārliecinošāk.

ZZS un zemkopības ministra pieminēšana ļāva

V. Zatleram atkal atgādināt par viņa partijas novilktajām sarkanajām līnijām. Norādīdams, ka pašreizējā koalīcija ir stabila un ilgtspējīga, viņš teica: «Ja pamats ir stingrs, tad nav nepieciešams laist iekšā kaut kādus tārpus.»

V. Dombrovskis, cenšoties labot kārtējo V. Zatlera nepārdomāto izteicienu, uzsvēra, ka J. Dūklavs, strādājot viņa valdībā, ir pierādījis, ka ir augstas raudzes profesionālis, un ministram nav ko pārmest. Arī V. Zatlers, iespējams, attapies, ko un kā pateicis, steidza labot, ka pret J. Dūklavu viņam nav nekādu pretenziju. Nepatiku pret šo kandidātu radot tā saikne ar ZZS un šā politiskā spēka iespējamā ietekme uz augsto amatpersonu.

Balsojums par jauno valdību, tomēr, būs iespējams tikai tad, kad par katru ministra amata kandidātu savu vērtējumu būs devušas atbildīgās institūcijas, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsver, ka ir svarīgi valdību apstiprināt vēl šonedēļ, lai V. Dombrovskis nedēļas nogalē varētu doties uz Briselē notiekošo finanšu samitu un pārstāvēt valsti kā jaunās valdības vadītājs. Tomēr tas, visticamāk, nebūs iespējams, jo KNAB tik ātri nespēs prezidentam sniegt savu ministru kandidātu vērtējumu – iestāde vēl pat nav saņēmusi oficiālu iesniegumu izvērtēt tos, Neatkarīgajai apliecināja biroja pārstāvis Andris Vitenburgs.

Opozīcijā palikušais Saskaņas centrs vēl pirms balsojuma prognozē, ka valdībai nebūs ilgs mūžs. Savukārt ZZS līderis Augusts Brigmanis ir vēl skarbāks savās prognozēs – valdība nenodzīvošot pat līdz Ziemassvētkiem.

To netieši apstiprina arī politikas eksperti, kas norāda, ka koalīcija, pretēji tās pārstāvju apgalvojumiem, dibināta uz nestabiliem pamatiem.

***

Politisko partiju izvirzītie ministru amatu kandidāti

Vienotība

Finanšu ministrija – Andris Vilks (ieņem šo amatu arī pašlaik)

Aizsardzības ministrija – Artis Pabriks (ieņem šo amatu arī pašlaik)

Labklājības ministrija – Ilze Viņķele (Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre)

Veselības ministrija – Ingrīda Circene (šo amatu Einara Repšes valdībā ieņēma arī laikā no 2002. līdz 2004. gadam)

Zemkopības ministrija – Laimdota Straujuma (valsts sekretāra vietniece Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā)

Zatlera Reformu partija

Izglītības un zinātnes ministrija – Roberts Ķīlis (sociālantropologs)

Iekšlietu ministrija – Rihards Kozlovskis (ZRP valdes loceklis)

Ārlietu ministrija – Edgars Rinkēvičs (Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Zatlera prezidentūras laikā)

Ekonomikas ministrija – Daniels Pavļuts (Swedbank korporatīvo komunikāciju vadītājs)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – Edmunds Sprūdžs (uzņēmējs informācijas tehnoloģiju nozarē)

Nacionālā apvienība

Kultūras ministrija – Žanete JaunzemeGrende (bijusī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja)

Tieslietu ministrija – Jānis Bordāns (advokāts)

Seši bezpartijiskie deputāti un Vienotība dalīs politisko atbildību par Satiksmes ministriju, kuras vadību vēlas uzticēt diplomātam Aivim Ronim.

Avots: nra.lv