• Tweet

Jaunās valdības iespējamais ministru portfelis līdzīgi kā Saeimas komisiju vadītāju sastāvs skaidri norāda, ka 11. Saeima ar opozīciju draudzēties negrasās. Neatkarīgā aptaujāja nozaru ekspertus, kuri vērtēja Valda Dombrovska piedāvātās ministru kandidatūras.

Visvairāk ministru amatu būs Zatlera Reformu partijai (ZRP), kas vēlas piecus ministru posteņus, lai gan pašlaik šī ir tikai trešā lielākā frakcija parlamentā. Zatleriešiem seko Vienotība ar četriem ministru krēsliem un V. Dombrovski uz valdības komandtiltiņa, savukārt Nacionālās apvienības pārvaldībā nonāk divas ministrijas.

Topošā koalīcija savas spējas vakar demonstrēja Saeimas komisiju veidošanā – to vadītāju amati pārsvarā tikuši Vienotībai un ZRP, savukārt Saskaņas centra (SC) pārstāvji gandrīz visās komisijās iecelti par sekretāriem. Daļa vadītāju apstiprināti vakar, savukārt otru pusi jaunieceltā Saeima cer apstiprināt šodien.

Valsts prezidents Andris Bērziņš jau pieprasījis atzinumus no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts ieņēmumu dienesta, lai pārliecinātos par ministru kandidātu atbilstību likumam. Neoficiāli izskanējušās runas, ka prezidents ir neapmierināts ar vairākiem kandidātiem, piemēram, iespējamo kultūras ministri Žaneti JaunzemiGrendi vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru (VARAM) Edmundu Sprūdžu, prezidenta pārstāve Līga Krapāne nekomentē, norādot, ka visus ministru kandidātus prezidents akceptējis.

Topošajā valdībā līdzšinējos ministru portfeļus plāno saglabāt Vienotība, kas vēlas kūrēt Finanšu, Veselības, Aizsardzības un Labklājības ministriju. Ekonomists Uldis Osis Neatkarīgajai norāda, ka iespējamais finanšu ministrs Andris Vilks ir labākā no kandidatūrām. «Viņš orientējas mūsdienu ekonomikā starptautiskā līmenī. Lielākais izaicinājums varētu būt otrā ekonomiskā krīze, viss pārējais ir sīkumi,» saka ekonomists. Apmierināts ar Ingrīdas Circenes virzīšanu veselības ministres amatam ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kas norāda, ka I. Circene ilgus gadus strādājusi Saeimā. Eināra Repšes valdības laikā viņa jau pildījusi veselības ministres pienākumus, tāpēc pašlaik ir piemērota kandidatūra. «Viņa saprot pasaules telpu, un ceru, ka viņa būs vairāk veselības, nekā ārstniecības ministre,» saka P. Apinis.

Aizsardzības ministriju turpmāk vēlas vadīt Artis Pabriks, kas publiski atzinis, ka nevēlas mētāties katru gadu no vienas ministrijas uz otru. No zemkopības ministra amata būs spiests aiziet pieredzējušais un profesionāļu acīs atzītais Jānis Dūklavs, kuru aizstās Vienotības virzītā Laimdota Straujuma, kas gan arī ir ar ilgstošu darbības pieredzi valsts pārvaldes struktūrās.

ZRP piedāvātie kandidāti, pēc vairāku ekspertu domām, visticamāk, nespēs pietiekami profesionāli pildīt sev uzticētos pienākumus. Piemēram, iespējamais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis jau pašlaik nebaudot nozares pārstāvju uzticību. «Ja viņš rīkosies tāpat kā Zatlera partijas dibināšanas uzrunā, tad saņems skeptisku attieksmi. Viņš izvirzīja pretenzijas veikt reformas, taču nevarēja izskaidrot, kas tās būs par reformām un uz ko tās būs vērstas. Galvenais, kas nozarē nepieciešams, ir stratēģija turpmākajiem pieciem gadiem,» saka Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns.

Problēmas varētu sagādāt arī VARAM potenciālais vadītājs E. Sprūdžs, kam pieredze ir tikai IT jomā. «Ja par ministru tiks virzīts Sprūdžs, tad ir bažas par jomu kā tādu, lai nesalauž pārāk daudz malkas. Tomēr tas nav vienkāršs darbs – pārzināt pašvaldību jautājumus, jo jautājumu loks ir ļoti plašs,» vērtē Raimonds Vējonis, kas VARAM vadījis 9 gadus.

Pozitīvāk tiek novērtēts potenciālais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš tiek novērtēts kā labākais no iespējamajiem variantiem, «tikai pie viena nosacījuma – ja pasaulē nesākas otra lielā krīze,» uzsver ekonomists U. Osis.

***

Ievēlētie 11. Saeimas komisiju vadītāji

Vienotība

• Budžeta un finanšu komisiju vadīs Jānis Reirs

• Juridisko komisiju – Ilma Čepāne

• Izglītības komisiju – Ina Druviete

• Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju – Ainars Latkovskis

Zatlera Reformu partija

• Ārlietu komisiju vadīs Romualds Ražuks

• Eiropas lietu komisiju – Zanda KalniņaLukaševica

• Tautsaimniecības komisiju – Vjačeslavs Dombrovskis

Saskaņas centrs

• Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisiju vadīs

Sergejs Dolgopolovs

• Mandātu komisiju – Vitālijs Orlovs

Nacionālā apvienība

• Saimniecisko komisiju vadīs Dzintars Kudums

Zaļo un zemnieku savienība

• Sociālo un darba lietu komisiju vadīs Aija Barča

Potenciālie vadītāji

• Nacionālā drošības komisija – Valdis Zatlers (ZRP)

• Pieprasījumu komisija – Artis Pabriks/Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība)

• Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija –

Ināra Mūrniece (NA)

• Pilsonības izpildes komisija – Ilmārs Latkovskis (NA)

• Publisko izdevumu un revīzijas komisija – Elīna Siliņa (aizgāja no ZRP)

***

VIEDOKĻI: Eksperti koalīcijai neparedz ilgu mūžu

1. Kā vērtējat valdības koalīcijas veidošanas procesu?

2. Pēc jūsu domām, pēc cik ilga laika šī koalīcija izjuks?

3. Vai šajā situācijā bija cits reāls kandidāts, kuram varēja uzticēt valdības vadīšanu Valda Dombrovska vietā?

Gundars BĒRZIŅŠ, ekspolitiķis un zemnieks

1. Manuprāt, process ir saraustīts un neprofesionāls. Ja jau notika ārkārtas vēlēšanas, tad jaunajai valdība bija jābūt labākai. Manuprāt, rezultāts nav sasniegts. Liels skaits ministru ir neprofesionāli, vāji, bez reputācijas, un tur nav sagaidāms nekas. Tie mērķi, kas koalīcijā tika definēti kā tiesiskums, ir nodoti, iesaistot Klāvu Olšteinu.

2. Šī būs īstermiņa valdība, jo ir neatliekama vajadzība pēc nākamā gada valsts budžeta. Cik ilgi tā strādās? Atkarīgs no tā, cik ilgi Dombrovskim saglabāsies tautas atbalsts. Sabiedrībai var nepatikt, ja būs jāturpina skatīties viņa neizlēmībā. Domāju, pavasarī – martā, aprīlī, maijā – sāksies pirmās problēmas. Valdība ir sastiķēta ar diedziņu un diez vai spēs pārvarēt problēmas.

3. Dombrovska veiksmes atslēga ir konkurences trūkums. Valdis Zatlers viņam brokastīs var kafiju pienest, bet konkurents nav. Interesants līderis ir Nils Ušakovs, bet pastāv faktori, kas ierobežo viņa iespējas kļūt par premjeru.

Aigars FREIMANIS, sociologs

1. Neko jaunu nepateikšu – tas bija garš, sarežģīts, mokošs, nesakarīgs, skandalozs un tā tālāk. Rezultātā ieguvām arī tādus deputātus, kas nespēj veidot frakciju. Tas noteikti nevairo stabilitāti. Ar pilnu pārliecību nevar pat pateikt, vai arī valdība tiks apstiprināta.

2. Šī ir projektu koalīcija, kuras galvenais uzdevums ir valsts budžeta apstiprināšana. Būtu ļoti priecīgs, ja varētu vērot tiešraidē valdības sēdes. Tā būs īpatna konkurence starp Zatlera Reformu partijas (ZRP) un Vienotības cilvēkiem. Bet vai tas veicinās darba efektivitāti?

3. Dombrovskim nebija reālu konkurentu, neviens no nosauktajiem kandidātiem nebija īsta alternatīva.

Valts KALNIŅŠ, politologs

1. Koalīcijas veidošanas process ir drusciņ paradoksāls, jo pēc vēlēšanām balsu sadalījums šķita vērsts uz vienkāršu un viegli izveidojamu koalīciju. Negaidītu apstākļu dēļ viss tā sarežģījās, ka radās šaubas par koalīcijas izveidi vispār. Samocīts tas process izskatījās.

2. Atkarīgs no tā, cik ieinteresētas koalīcijas saglabāšanā būs iesaistītās personas. Ir skaidrs, ka pastāv iekšējās plaisas, kas potenciāli koalīciju var sadrupināt, un teorētiski tas var notikt pat ātri. Būtu dīvaini, ja šī koalīcija būtu spējīga nostrādāt visu termiņu, ja pat daudz stabilākām tas nav izdevies.

3. Dombrovski bija gatavas atbalstīt praktiski visas partijas. Diez vai cits tāds kandidāts būtu atrodams.

Juris ROZENVALDS, politologs

1. Arī pirms Olšteina sešnieka atšķelšanās šī koalīcija neradīja monolītu iespaidu. Nacionālajai apvienībai koalīcijas veidošanas sarunās bija atvēlēta jaunākā brāļa loma, bet tajā pašā laikā viņi uzturēja neskaidrības par atsevišķiem koalīcijas darbības principiem. Sešnieka atšķelšanās radīja papildu grūtības, to, ka spriedze joprojām pastāv, redzam balsojumos par Saeimas komisiju vadību. Pēc šķelšanās arī ZRP atlikušajā daļā trūkst vienprātības. Koalīcija atgādina sastiķētu lupatdeķi, kas var pārplīst jebkurā vietā.

2. Domāju, šī būs viena no nestabilākajām koalīcijām atjaunotās Latvijas vēsturē. Var jautāt – varbūt tas liks koalīcijai sasparoties? Bet pretim stāv labi organizēta un pieredzējusi opozīcija. Domāju, vieglas dienas nav gaidāmas.

3. No līdz šim formulētā piedāvājuma īstu konkurentu nav. Ja Ministru prezidenta amata kandidāti tiktu nominēti no malas, tad gan varētu rasties. Man šķiet, ka pašreizējos apstākļos Dombrovska kungs var būt mierīgs par savu krēslu. Uz pārceltuves taču zirgus nemaina, vai ne? Kā būs tālāk, grūti prognozēt.

Ilga KREITUSE, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja

1. Koalīcijas veidošanas process bija Latvijai unikāls, jo tā ir mazākumvaldība, kas balstīta uz sešiem nenoteiktiem cilvēkiem. Nezinu, kurā valstī vēl deputāti mainītu savu partejisko piederību pirms uzsākuši darbu. Tas pierāda, ka process nav līdzsvarots un nevar būt pozitīvs rezultāts. Turklāt tiek pieaicināts nevis bezpartejisks premjers, bet bezpartejisks ministrs, par kura darbu atbildēs frakcija un seši neatkarīgi deputāti. Nesaprotu, kā atbildība izpaudīsies. Tā ir pilnīgi nenormāla situācija! Vienotībai jāsaglabājas tādai, kāda tā ir, jo 22. novembrī notiks partijas kongress. Tāpēc ir svarīgi sastutēt vienalga kādu koalīciju, lai tikai tā nesašķeļas līdz kongresam. Tas arī notika. Pēc tam, ļoti iespējams, sāksies sabrukums.

2. Es dodu laiku maksimāli līdz

16. martam, jo Visu Latvijai! (VL!) nevar nedarīt to, ko šajā datumā darījusi līdz šim. Tam var būt tālejošās sekas. Iespējams, koalīcija izjuks jau pēc Vienotības kongresa un budžeta apstiprināšanas. Tad mierīgi varēs veidot jaunu koalīciju un pieņemt budžeta grozījumus, un VL! arī varēs iet.

3. Reāla alternatīva Dombrovskim varētu būt tad, ja veidotos cita koalīcija.

Avots: nra.lv

---