VK: SIA Baložu komunālā saimniecība izšķiež iedzīvotāju naudu
SIA „Baložu komunālā saimniecība” (BKS), sākot un tad pārtraucot siltumapgādes uzlabošanas projektus, ir nelietderīgi izlietojusi 500 tūkst. EUR, turklāt vēl četrus gadus tai būs jāatmaksā aizņēmums – katru gadu 100 tūkst. EUR. Tāpat dažiem darbiniekiem dāsni maksāti atlaišanas pabalsti, prēmijas un piemaksas par nepadarītiem darbiem, konstatējusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par BKS darbības atbilstību plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām.
Jau pavasarī pēc veiktās revīzijas Ķekavas novadā VK norādīja, ka pašvaldība neuzrauga savas kapitālsabiedrības. Tas pats atklāts arī Baložos. Pašvaldībai nekontrolējot ne BKS ikdienas procesus, ne aktīvus, ne saistības, ir pieļauta nesankcionēta vai nepārdomāta rīcība ar sabiedrības mantu. BKS procesus nereglamentē tikpat kā neviens iekšējais normatīvais akts.
Pretēji likumā noteiktajam BKS nav izstrādājusi un saskaņojusi ar Ķekavas novada pašvaldību sabiedrības darbinieku atlīdzības noteikumus, tai skaitā atlīdzības ierobežojumus. Tas ļāvis valdes loceklim, kas BKS strādāja līdz 2013.gada jūnijam, vienpersoniski pieņemt īpaši labvēlīgus lēmumus dažiem darbiniekiem, piemēram, iekļaujot viņu darba līgumos nosacījumus par atlaišanas pabalstiem 6 mēnešalgu apmērā. Tādējādi, izbeidzot darba attiecības ar trim darbiniekiem, atlaišanas pabalstos izmaksāti 19 tūkst. EUR. Šis pats valdes loceklis divu darbinieku līgumos bija iekļāvis arī vienreizējas piemaksas par pienākumu pildīšanu ES struktūrfondu projektu ietvaros kopumā par 18,5 tūkst. EUR. Revidenti gan nav guvuši pierādījumus, ka šīs piemaksas būtu pamatotas ar izvērtētiem darba rezultātiem.
Diviem valdes locekļiem, beidzot pildīt amata pienākumus, neraugoties uz normatīvo aktu ierobežojumiem, ir izmaksāti bonusi – vienam prēmija 1,7 tūkst. EUR apmērā, lai gan BKS tobrīd bija nodokļu parādi, savukārt otram, kurš amatā bija mazāk par 2 mēnešiem un kuru atbrīvoja par uzticības zaudēšanu, izmaksāts atlaišanas pabalsts 2 mēnešalgu jeb vairāk nekā 3 tūkst. EUR apmērā.
Nav sakārtota arī BKS grāmatvedība un darījumu uzskaite, piemēram, nav uzskaitīti visi saimnieciskie darījumi, pamatlīdzekļu nolietojums aprēķināts nepareizi, debitoru atlikumi nav atbilstošā apmērā utt.
BKS nesaimniecisko rīcību ar finanšu līdzekļiem spilgti ilustrē sabiedrības uzsāktie vairāk nekā 8 milj. EUR vērtie projekti par šķeldas katlumājas izbūvi un siltumtīklu modernizēšanu. BKS kapitāldaļu turētāja – Ķekavas novada pašvaldība – 2013.gada sākumā tos atbalstīja, BKS aizņēmās 500 tūkst. EUR un noslēdza līgumus ar būvniekiem. Tomēr jau pēc gada Ķekavas novada dome, atkārtoti vērtējot šos projektus, konstatēja neatbilstības gan projektā, gan jau veiktajos iepirkumos un nolēma projektus vairs neatbalstīt. BKS nācās lauzt līgumus gan ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), gan ar būvniekiem. Projekti ir pārtraukti, bet vairāk nekā 500 tūkst. EUR ir izlietoti nelietderīgi. Turklāt BKS vēl četrus gadus būs jāatmaksā aizņēmums – katru gadu 100 tūkst. EUR.
Arī īstenojot divu dzīvojamo ēku atjaunošanas un siltināšanas projektus, BKS kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā pārstāve nav rīkojusies godprātīgi, jo par neatbilstoši veiktajiem iepirkumiem LIAA samazināja atbalsta finansējumu par 25%. Rezultātā dzīvokļu īpašniekiem būs jāatmaksā kredīts par 38 tūkst. EUR lielākā apmērā, nekā iepriekš plānots.
Pārbaude veikta par laika posmu no 01.01.2013. līdz 31.07.2014., un tās rezultātā VK sniegusi 12 ieteikumus. Par konstatētajiem pārkāpumiem – valdes locekļiem izmaksātajiem bonusiem Valsts kontrole ir informējusi Ģenerālprokuratūru.
Vēl par tēmu:
Latvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākĒģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākPVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...
Lasīt tālākPētījums: Baltijas valstīs pieprasījums pēc IKT speciālistiem turpina pieaugt
Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis...
Lasīt tālākSieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju...
Lasīt tālākOlas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai
Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...
Lasīt tālāk