Pērnā gadā 34,7% produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozares
2013. gadā uzņēmumi saražoja produkciju 29,1 miljardu eiro vērtībā (faktiskajās cenās), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2013. gada provizoriskie uzņēmējdarbības strukturālās statistikas dati.
Uzņēmumu produkcijas vērtība, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 4%, tai skaitā būvniecībā – par 10,7%, tirdzniecībā – par 5,4%, pakalpojumos – par 4,5% un rūpniecībā – par 0,1%.
Lielāko daļu produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozares – 10,1 mljrd. eiro jeb 34,7% no kopējās vērtības – un rūpniecības nozares uzņēmumu saražotā produkcija – 9,8 mljrd. eiro (33,8%). Tirdzniecības uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība attiecīgi bija 4,9 mljrd. eiro jeb 16,9% no kopējā apjoma, savukārt būvniecības uzņēmumi saražoja produkciju 4,3 mljrd. eiro vērtībā (14,6%).
Vislielākais pievienotās vērtības apjoms faktiskajās cenās tika radīts pakalpojumu nozares uzņēmumos – 3,9 mljrd. eiro vērtībā jeb 40,6% no kopējā apjoma. Tiem sekoja rūpniecības un tirdzniecības nozaru uzņēmumi – attiecīgi 2,8 mljrd. eiro (28,8%) un 2,1 mljrd. eiro (21,9%). Būvniecības uzņēmumu saražotā pievienotā vērtība veidoja 0,8 mljrd. eiro jeb 8,6% no kopējā apjoma.
2013. gadā 4,7 mljrd. eiro jeb 49,2% pievienotās vērtības veidoja bruto darbības rezultāts[2], kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski nav mainījies. Personāla izmaksas veidoja 50,8% pievienotās vērtības struktūrā un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tās pieauga par 8,8%.
2013. gadā katra nodarbinātā persona radīja 16,3 tūkst. eiro pievienotās vērtības un, salīdzinot ar 2012. gadu, tā pieauga par 1,7%, tai skaitā būvniecībā – par 5,9%, pakalpojumu nozarēs – par 1,6%, tirdzniecībā – par 1,5%, rūpniecībā – par 0,4%. Vislielākā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto personu bija rūpniecībā – 19,3 tūkst. eiro, tai sekoja pakalpojumi – 16,9 tūkst. eiro, tirdzniecība – 13,8 tūkst. eiro un būvniecība – 13,3 tūkst. eiro.
2013. gada uzņēmumu izmaksu struktūra liecina, ka vislielāko daļu tajā veidoja preču un pakalpojumu iegādes izmaksas – 43,7 mljrd. eiro (faktiskajās cenās) jeb 84,4%, un, salīdzinājumā ar 2012.gadu, tās palielinājās par 4,4%. Savukārt personāla izmaksas veidoja 4,9 mljrd. eiro (9,4% no kopējām izmaksām) un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tās pieauga par 8,8%. Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās – 3,2 mljrd. eiro (6,2% no kopējām izmaksām), kas, salīdzinājumā ar 2012.gadu, samazinājās par 4,6%.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk