Ministrija ierosinās komunālos parādniekus tramdīt visu dzīvi
Komunālo maksājumu parādnieku skaits Latvijā licis aktivizēties Ekonomikas ministrijai (EM), izstrādājot priekšlikumus, ko darīt ar esošajiem parādiem un kā mazināt to rašanos.
Informatīvajā ziņojumā, ar kuru EM paredzējusi šajā vai nākamajā nedēļā iepazīstināt valdību, uzskaitīti ne tikai priekšlikumi, bet arī piedāvāti konkrēti uzdevumi un to izpildītāji. Atrasts kompromiss pat līdz šim nepārvarētajam šķērslim par banku, komunālo pakalpojumu sniedzēju un apsaimniekotāju interesēm. Tagad EM ierosina, ka gadījumā, ja komunālo un citu parādu piedziņa nav iespējama, jo īpašums ir apķīlāts bankā, bet īpašuma vērtība ir zemāka nekā ķīlas vērtība, visi kreditori savstarpēji vienojas, kā tiek segti šie parādi. Tas gan būtu pagaidu risinājums, un parādniekam jārēķinās, ka naudu no viņa tik un tā iekasēs. Parāda piedziņa būs spēkā visas parādnieka dzīves laikā – kamēr viņš norēķināsies.
Vēl viens no esošajā situācijā reālākajiem un saprātīgākajiem ierosinājumiem ir ļaut parādu piedzīt ārpustiesas ceļā, aicinot maksāt pa daļām un sastādot parāda atmaksas grafiku. Apsaimniekotāji atzīst, ka viņi šādi jau rīkojas, ja vien pats parādnieks izrāda labo gribu risināt situāciju.
Daži apsaimniekotāji un pašvaldības ķeras arī pie skarbākiem ietekmēšanas veidiem, piemēram, publiski izplata informāciju par parādiem un parādniekiem. Datu valsts inspekcija (DVI) 2010. un 2011. gadā ir saņēmusi vairākas iedzīvotāju sūdzības par dzīvojamo namu pārvaldnieku rīcību, izplatot informāciju par šo iedzīvotāju parādiem. Piemēram, pērn kādai juridiskai personai piemērots 1500 latu sods. Šis DVI lēmums esot pārsūdzēts administratīvajā tiesā.
Informāciju par konkrētu dzīvokļu īpašnieku parādiem nama pārvaldnieks drīkst izpaust citiem tā paša nama dzīvokļu īpašniekiem (nevis dzīvokļu iedzīvotājiem) tikai tad, ja dzīvokļa īpašnieks ir pieprasījis šādu informāciju un ja šī saistību neizpilde ietekmē vai var ietekmēt pieprasītāja intereses. Citos gadījumos ļauts izpaust tikai vispārīgu informāciju par nemaksātājiem, piemēram, pasta kastēs ievietot informāciju par nama kopējo parādu par apkuri.
Avots: nra.lv
***
IEROSINĀJUMI ĀTRAI KOMUNĀLO PARĀDU PIEDZIŅAI
1. Parādu atgūšana ārpus tiesas, tajā skaitā izveidojot parādnieku reģistru.
2. Jāveicina apsaimniekotāja dialogs ar dzīvokļu īpašniekiem parāda izveidošanās sākumposmā, kas ļautu samazināt parāda uzkrāšanos. Tāpēc Ekonomikas ministrija plāno rosināt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Viens no tiem – noteikt termiņus tiesvedības uzsākšanai pret dzīvokļa īpašnieku, ja tas atvēlētajā laikā nav nomaksājis parādu.
3. Jau ir pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā par maza apmēra prasībām. To izskatīšana varētu būt īsāka nekā parastā tiesvedības procesā. Tāpēc nepieciešams samazināt arī valsts nodevas apmēru par prasības pieteikumu iesniegšanu lietās par maza apmēra prasībām. Apspriešanai piedāvāts kā vienīgo veidu personas aicināšanai uz tiesu noteikt aicinājuma sūtīšanu uz personas deklarēto dzīvesvietu.
4. Ceturtkārt, jāuzlabo nosacījumi efektīvai tiesas spriedumu izpildei. Ekonomikas ministrija piedāvā izstrādāt grozījumus Civilprocesa likumā – ceļot prasību par pārvaldīšanas maksas vai komunālo pakalpojumu parāda piedziņu, pieteicējam būtu tiesības bez papildu motivācijas lūgt tiesu noteikt prasības nodrošinājumu nekustamajam īpašumam. Piedāvāts arī pārskatīt maksājumu apmēru, ko veido tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi.
5. Ja parāda piedziņa nav iespējama, jo nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar ķīlu un tā vērtība ir zemāka par ķīlas vērtību, tad vienīgais risinājums ir grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot īpašniekam sniegto pakalpojumu piedziņas prioritāti pār zemesgrāmatā nostiprināto hipotēku. Tā kā pašlaik šādu pieeju neatbalsta ne banku sektors, ne Tieslietu ministrija, tad īstermiņā to var risināt ārpus normatīvo aktu regulējuma – ja visi kreditori savstarpēji vienojas par attiecīgo maksājumu segšanu kā pagaidu risinājumu.
Avots: Ekonomikas ministrija
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk