VID aprēķina soda naudas nestrādājošam uzņēmumam
Trīs gadus par nodokļu nemaksāšanu apsūdzētais Arturs Krastiņš pavadīja aiz restēm, gaidot apelācijas tiesu. Otrā tiesu instance nolēma mainīt drošības līdzekli un viņu atbrīvoja, kā arī uzdeva Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pārrēķināt nodokļu parādu, jo pirmais spriedums bija pieņemts, balstoties uz nepilnīgiem datiem.
Pēc atbrīvošanas Arturs devās uz VID, lai noskaidrotu, kāda ir situācija ar viņam piederošo uzņēmumu, kura kontus VID finanšu policija līdz ar lietas uzsākšanu bija iesaldējusi. Par brīnumu Arturam – iesniegumus par to, ka uzņēmuma darbība ir apturēta, VID nebija ņēmis vērā un trīs gadus, kurus vīrietis pavadīja aiz restēm, turpinājis aprēķināt kavējuma naudas.
2007. gadā Arturs VID uzrakstīja iesniegumu, kurā norādīja, ka VID finanšu policija ir apturējusi visu veidu norēķinu operācijas un naudas izmaksas no uzņēmuma kontiem, līdz ar to paralizējot tā darbību. Iesniegumā norādīts, ka uzņēmums vairs nefunkcionē un visi tā darbinieki pēc pašu vēlēšanās ir iesnieguši atlūgumus. Daļu nodokļa parāda Arturs sedza, maksājot skaidrā naudā, un pirms apcietināšanas parāds bija 401 lats. Trīs gadu laikā, par spīti iesniegumiem par uzņēmuma darbības apturēšanu, summa pieaugusi par vairākiem simtiem latu, turklāt pievienotās vērtības nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir vairāk nekā 7500 latu, noilguma dēļ atgūt vairs nav iespējams.
«VID manus iesniegumus vispār nav ņēmis vērā, programmā ierakstīts, ka uzņēmumam ir parāds, un tik automātiski skaita klāt kapeikas, kamēr cilvēks sēž cietumā. PVN nevaru vairs dabūt atpakaļ, bet ne jau savas vainas dēļ. Biju VID, un tur man paziņoja, ka vispirms ir jāsamaksā parāds un tikai tad viņi skatīsies, kāpēc soda nauda tika aprēķināta arī laikā, kad uzņēmums nestrādāja,» saka Arturs.
VID sabiedrisko attiecību nodaļa, komentējot šo situāciju, norāda, ka iesaldētam uzņēmumam netiek aprēķinātas nedz soda, nedz kavējuma naudas. «Tiesa ir tā, kas lemj, vai tiesājamajai personai šī nodokļu aprēķinā norādītā summa ir vai nav jāatmaksā valstij kā nodarītais kaitējums; ir vai nav jākompensē no arestētajos kontos esošajiem naudas līdzekļiem. Šis lēmums ir tiesas kompetencē,» skaidro VID. Taču reālajā dzīvē, kā liecina Artura gadījums, šī sistēma ne vienmēr darbojas.
VID arī norāda, ka, esot apcietinājumā, netiek ierobežotas nodokļu maksātāja tiesības, piemēram, vērsties VID ar PVN pārmaksas atmaksas pieprasījumu vai veikt cita veida oficiālu saraksti ar VID vai jebkuru citu iestādi vai institūciju. «Ja persona to nevēlas darīt pati, ir iespējas pilnvarot gan personas advokātu, gan iecelt citu pilnvaroto pārstāvi veikt šos pienākumus,» uzsver VID.
Arturs par šādu attieksmi ir sašutis un uzskata, ka «viņiem viss ir pie kājas». Tuvākajā laikā viņš plāno iesniegt prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par dažādiem pārkāpumiem, kas saistīti ar apcietinājumā pavadītajiem trīs gadiem. Faktu, ka valsts pārkāpusi procesuālos termiņus un citas tiesības, jau atzinis tiesībsargs.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālāk