• Tweet

Diskusijas starp valdību un pašvaldībām par budžeta veidošanu vakar noslēdzās ar kompromisu. Piekāpties nācās abām pusēm.

Vēl nav zināms, vai pašvaldības varēs uzskatīt, ka tām ir iemesls svinēt kaut nelielu uzvaru, jo Ministru prezidents Valdis Dombrovskis brīdināja – starptautiskajiem aizdevējiem var rasties iebildumi pret Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes lēmumu samazināt pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) par tikai vienu procentpunktu.

Vēl pagājušās nedēļas nogalē LPS domes ārkārtas sēdē pašvaldību vadītāji izvirzīja prasību 84% no IIN atstāt pašvaldībām, bet valstij atvēlēt 16%. Tagad šī proporcija būtu attiecīgi 81:19, taču valdība vēlējās citu variantu – 80:20.

Sarkanās līnijas

Rīgas rātsnamā V. Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks un LPS vakar raustīja vēl nepieņemtā budžeta sedziņu katrs uz savu pusi. Valdības piedāvājums, kā sadalīt IIN, neparedzēja pašvaldībām atstāt 84%. Kad pašvaldību vadītāji nepiekāpās, premjers manipulēja ar solījumiem par sociālā tīkla pasākumu finansēšanas ilgumu, tomēr neparko nebija ar mieru paaugstināt IIN daļu par labu pašvaldībām. Kad LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis piedāvāja pašvaldībām atstāt 81%, šķita, ka ārēji savaldīgais V. Dombrovskis būs gatavs lēkt kājās un aiziet no sēžu zāles. Premjers savaldījās, palika sēžam, vien purināja galvu, ka šāds kompromiss nebūs panākams. A. Vilks uzsvēra, ka «kaut kāda daļa jāpaņem no pašvaldībām». Šī daļa varētu būt, sākot no miljona, līdz pat 20 miljoniem latu.

LPS domes sēdes dēļ premjers vakar pamatīgi kavēja valdības sēdi, bet pašvaldību pārstāvji nebija gatavi atdot naudu bez cīņas. A. Vilks aicināja līdzekļu samazinājumu nedēvēt par armagedonu. Tomēr viņa mierinošie vārdi nelīdzēja, jo, tikko ministrs pieminēja IIN, zālē atskanēja burkšķēšana.

A. Jaunsleinis piedāvāja LPS aprēķinus, kā valdības ierosinātās izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu. Ja, piemēram, netiks nodrošināts valsts finansējums autoceļu fondam, tad pašvaldības būs spiestas samazināt skolu darbības laiku ziemā, jo bērnus nevarēs nogādāt līdz mācību iestādei.

Kompromisu atrada, bet…

Tomēr V. Dombrovskim nācās piekāpties pašvaldībām, jo LPS domes sēdē vairākums nobalsoja par to, lai pašvaldību rīcībā paliktu 81% no IIN līdzšinējo 82% vietā. Šajā gadījumā pašvaldības no nākamā gada 1. janvāra pārņems visu sociālā tīkla pasākumu finansēšanu, apmaksājot garantētā minimālo ienākumu (GMI) līmeņa un dzīvokļa pabalstus, kā arī pabalstu trūcīgajām personām. Izmaiņas sociālā tīkla finansēšanā būs atkarīgas no tā, cik ātri varēs pieņemt saistošos noteikumus katrā pašvaldībā, bet galējais termiņš ir seši mēneši. Šis variants vēl jāsaskaņo ar aizdevējiem. Ja aizdevēji tam nepiekritīs, IIN sadales proporciju plānots noteikt 80 un 20% apmērā. Ja tiks pieņemts šāds lēmums, tad valsts solījusi apmaksāt GMI nākamgad un dzīvokļa pabalstu – līdz apkures sezonas beigām.

Trūcīgāko pašvaldību pārstāvji neslēpa, ka viņiem izdevīgāks būtu tieši šāds variants. Mazāk nodrošinātajām pašvaldībām ir būtiski, lai tiktu saglabāta 5,7 miljonu latu lielā dotācija. Tas arī tika apsolīts.

Atkarīgi no aizdevējiem

Pašvaldību vadītājiem bija svarīgi tikties ar V. Dombrovski un A. Vilku pirms viņu sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo pagājušajā nedēļā sarunas par valsts budžetu notika slepenībā. Tomēr informācija noplūda, un pašvaldību vidū sākās satraukums, ka valdības plānos varētu būt iecere samazināt pašvaldībām piešķiramo IIN proporciju līdz 77%. Nonāca pat tiktāl, ka A. Jaunsleinis brīdināja par sociālajiem nemieriem.

Vakar pašvaldību vadītāji panāca arī to, ka Ministru prezidenta sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem piedalās LPS pārstāvji. V. Dombrovskis gan neslēpa bažas par to, kāds būs sarunu rezultāts – «drīzāk būs sliktāk nekā labāk, diez vai savu pozīciju pilnībā varēsim aizstāvēt».

Avots: nra.lv