­
  • Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
10/11/2011, Kategorija: Politika

Valsts prezidents Andris Bērziņš turpina lauzt tradīcijas, ko eksperti jau paguvuši nodēvēt par prezidentūru minimālisma stilā.

Atsakoties no eskorta bākugunīm, Jūrmalas rezidences, algas un garantētā dzīvokļa pēc prezidentūras, A. Bērziņš spēris nākamo soli un izlēmis neteikt tradicionālo uzrunu nedz Ziemassvētku vakarā, nedz gadumijā, vēršoties pie sabiedrības vien 1. janvāra pēcpusdienā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš norāda, ka Jaungada televīzijas uzrunu turpmāk teiks 1. janvārī. Šajā gadumijā tā paredzēta pulksten 14.45 Latvijas Televīzijas 1. kanālā, uzreiz pēc Jaungada koncerta Vīnē, ko diriģēs Mariss Jansons. A. Bērziņš nolēmis atteikties arī no televīzijas apsveikumu teikšanas Ziemassvētkos, nosūtot tos visiem masu saziņas līdzekļiem rakstveidā.

Šādam Valsts prezidenta lēmumam ir vairāki – gan racionāli, gan emocionāli – iemesli, kas tostarp saistīti ar A. Bērziņa personību.

Savā oficiālajā paziņojumā valsts vadītājs norāda: «Līdzšinējā tradīcija, kad Valsts prezidents uzrunāja skatītājus dažas minūtes pirms gadu mijas, faktiski sakrīt ar brīdi, kad ģimenēs un draugu lokā notiek gatavošanās Jaungada sagaidīšanai. Šis nav īsti piemērots brīdis nopietnu vērtējumu vai prognožu izteikšanai, ja runas teicējs vēlas, lai sabiedrība ieklausās sacītajā. Mirklis pirms gadu mijas ir pietiekami nozīmīgs katram individuāli, lai uz to ar mediju starpniecību nepretendētu valsts pirmā amatpersona. Katrai runai, lai tā sasniegtu mērķi, ir jāizskan ne tikai īstajā vietā, bet arī īstajā laikā.» Politologs Aigars Freimanis gan uzsver: «Šis lēmums strikti turpina to pēctecību, kuru Andris Bērziņš uzsācis līdz ar atteikšanos no algas un citiem bonusiem. Acīmredzot viņš nevēlas būt pārāk blīvs un visur klātesošs pretēji, piemēram, Valdim Zatleram, kurš bija gatavs teikt runu arī pareizticīgo Ziemassvētkos.

Visticamāk, jāņem vērā arī Andra Bērziņa personība, kurai raksturīgi iztikt bez pompozitātes.» Arī A. Bērziņa pārstāve Līga Krapāne Neatkarīgajai neslēpj – Vecgada vakarā Valsts prezidenta runa kļūst sekundāra, jo piecas minūtes pirms gadu mijas cilvēki aizejošo gadu vēlas izvērtēt vienatnē vai ģimenes lokā. «Pirms lēmuma pieņemšanas privāti aptaujājām daudzus cilvēkus, kuri piekrita, ka Somijas un Dānijas piemērs teikt uzrunu 1. janvārī vai 31. decembra pēcpusdienā ir daudz veiksmīgāks. Savukārt atteikšanās no Ziemassvētku runas ir vēl jo loģiskāka, jo tie ir kristīgi svētki, kuros cilvēkiem daudz būtiskāk dzirdēt savu reliģisko konfesiju līderus,» komentēja L. Krapāne.

Jāatgādina, ka Vecgada vakarā sabiedrību uzrunā Ministru prezidents, kura runa, kā liecina daudzu iepriekšējo gadu pieredze, nereti ir drūmu, smagu prognožu pilna. Tieši tāpēc izskan viedoklis, ka uz šī fona iedzīvotāji varētu asāk izjust vēlmi pēc Valsts prezidenta uzrunas, kas parasti bijusi simboliskāka. Tiesa,

A. Freimanis norāda: «Valsts prezidenta uzrunai, ja tās teicējs tik tiešām vēlas, lai viņu sadzird, nav jābūt kā oficiālajai daļai, kas padomju gados bija neatņemama Jaungada koncertu sastāvdaļa un kuru visi pacieta ar sakostiem zobiem. Domāju, tā smagnējība, kas kopumā piemīt Vecgada vakara uzrunām, ir stipri pārspīlēta, tāpēc ar premjera runu šim vakaram pilnīgi pietiks.» Savukārt L. Krapāne akcentē: «Andra Bērziņa stilam nav raksturīgas saulainas vārsmas, bet gan pragmatisks izvērtējums. Tāpēc, uzrunājot auditoriju 1. janvāra pēcpusdienā, viņš tik tiešām vēlēsies sabiedrībai nodot kādu svarīgu vēstījumu.»

***

Kā vērtējat prezidenta nodomu neteikt runu Vecgada vakarā?

Dagmāra BEITNERE, kultūras socioloģe:

– Valsts pirmās personas uzruna gadumijā ir tautu konsolidējošs moments. Tas ir laiks, kad tveram pēc telefona, lai cits citam vēlētu laimīgu Jauno gadu. Tā ir ne tikai vēsturiska tradīcija, ka valsts līmeņa amatpersonas uzdod toni svētkos, bet arī iespēja kārtējo reizi uzrunāt sabiedrību. Šo izdevību prezidents varētu izmantot arī sava tēla veidošanai, jo radusies sajūta, ka viņa tikpat kā nav. Diemžēl Andra Bērziņa vēstījumi nav pirmā līmeņa notikumi. Šīs ir tikai otrā vai trešā līmeņa ziņas. Tāpēc vajadzētu izmantot jebkuru iespēju būt kopā ar tautu.

Pēteris APINIS, Latvijas Ārstu biedrības prezidents:

– Jautājums allaž ir: ko kurš vēlas pateikt un kādu ziņu citiem dot. Vecgada vakars ir cerību un rosmes brīdis, tādēļ uzrunā Valsts prezidents var sūtīt optimisma un patriotisma vēsti, kas sasniegtu valsts iedzīvotājus un nogultu zemapziņā.

Televizora skatītāju ir vairāk nekā neskatītāju, un lielai daļai no viņiem Vecgada vakara prezidenta uzruna ir brīdis, kad pogāt vaļā šampanieša pudeles. Vecākai paaudzei Valsts prezidenta izņemšana no zilā ekrāna līdzinās Kremļa kurantu apklusināšanai. Taču ne mazāk svarīgi ir ļaut tautai paskatīties uz savu līderi un aprunāt to (šajā brīdī čakrās atveras katra latvieša slēptā humora izjūta). Vaira VīķeFreiberga Vecgada uzrunā varēja iezīmēt perfektu frizūru un stilīgu kleitu. Valda Zatlera prezidentūras laikā tika slēgtas derības par kaklasaites krāsu – arī šādas izpriecas ir daļa no sadzīves.

Aina POIŠA, psihoterapeite:

– Ar pompozām runām nevar saliedēt tautu. Atcerēsimies, ka Andra Bērziņa nokļūšana amatā bija diezgan komplicēta, un tāpēc prezidents negrib blefot. Viņš nav talantīgs demagogs (nereti arī populisms ir nepieciešama īpašība, taču šis ir pilnīgi cits gadījums). Šķiet, ka Bērziņš ir vairāk darītājs nekā runātājs. Iespējams, prezidents, uzrunājot cilvēkus, grib likt akcentu uz valstij svarīgiem jautājumiem, par kuriem varētu atskaitīties tautai, bet pagaidām jau viņam nav par ko vēl atskaitīties. Kad beidzot prezidents ar darbiem pierādīs, ka var justies ērti, jo tauta viņu pieņēmusi, tad nāks arī īstie vārdi, kas nebūs tikai formāls rituāls.

Pāvils BRŪVERS, LELB Liepājas diecēzes bīskaps:

– Katrā ģimenē mēs cits citam jaunajā gadā novēlam labas sekmes. Tieši tāpat arī valsts mērogā esam kā ģimene, bet prezidents ir šīs ģimenes tēvs, kurš vēl mums panākumus. Tagad paliks tāds kā tukšums. Nācijas tēvs nepaudīs vārdus, kas vieno ģimenes, kas vieno visu tautu.

Jānis VĒTRA, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs:

– Prezidenta uzruna gadumijā ir padomju laika relikts. Toreiz ģenerālsekretāri atrādījās tautai, ka ir vēl dzīvi un var parunāt. Vadoties no savas personiskās sajūtas, man 31. decembra vakarā patiešām neinteresē ne bezdarbs, ne makroekonomiskie rādītāji vai etniskās problēmas. Negribu teikt, ka uzruna vispār nebūtu vajadzīga, bet tā nav vajadzīga tādā formā kā līdz šim. Ja šajā uzrunā prezidents atklātu savu cilvēcisko šķautni, tad būtu citādi. Piemēram, ja savās lauku mājās viņš rādītu mīlīgus trikus kopā ar savu suni; no slēpošanas kalna brauktu zemē ar lāpu rokās vai dziedātu aizkustinošas dziesmas. Tas izceltu šo cilvēcisko komponentu, parādot, ka arī valstsvīri ir dzīvi cilvēki, jūtoši, emocionāli – ka viņi svētku sajūtā prot dalīties ar citiem. Šādu uzrunu gan es gaidītu ar nepacietību.

Avots: nra.lv

412 skatījumi




Video

Lembergs: Valdība nerūpējas par valsti

16/12/2024

Valdība neko nedara, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos, uzskata partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Runājot par to, ko valdība piedāvā...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Lielbritānija ignorē manas cilvēktiesības

12/12/2024

Lielbritānija pakļāvusi sankcijām bijušo Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, liecina Lielbritānijas oficiālās valdības informācijas vietnē publicētā ziņa. Komentējot...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atbalsta efektīvāku nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu

11/10/2024

Lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu efektīvu nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu un īstenošanu, tostarp cīņā pret terorismu un tā finansēšanu, Saeima ceturtdien, 10.oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Iesaldē politisko partiju finansējumu

26/09/2024

Saeima “iesaldē” politisko partiju finansējumu, paredz ceturtdien, 26.septembrī, pieņemtais grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Šīs izmaiņas rosināja Saeimas...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: ukraiņiem mēs varam palīdzēt, bet paši sev nē – vai tas nav nožēlojami?

16/09/2024

Gar Latvijas–Baltkrievijas robežu pabeigta žoga izbūve gandrīz 145 kilometru garumā. Līdz šī gada beigām vēl turpināsies nepieciešamās infrastruktūras, tostarp patruļtaku, laipu un...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā

12/09/2024

Latvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā, un tajā būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni,...

Lasīt tālāk
Video

AS vēršas prokuratūrā un gatavo lēmumu par “airBaltic” pamatkapitāla samazināšanu apturēšanu

04/09/2024

Nesaņemot atbildes par sabiedrības ieguldīto līdzekļu atgūšanu, APVIENOTAIS SARAKSTS (AS) vēršas prokuratūrā un gatavo Saeimas lēmumu par tālāko darbību ar “airBaltic” pamatkapitāla...

Lasīt tālāk
Video

Valsts pārvaldes komisija: vēlētāji būs jāinformē, ja priekšvēlēšanu aģitācijā izmantots mākslīgais intelekts

03/09/2024

Priekšvēlēšanu aģitācijā būs jānorāda, ja tās tapšanā izmantots mākslīgais intelekts, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3.septembrī, otrajam lasījumam...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Ja “Latvijai un Ventspilij” turpinās būt pie varas un es būšu atbalstīts no vēlētāju puses, es to procesu uzraudzīšu

29/08/2024

Es jūtos gandarīts, ka varu strādāt piezemētākā režīmā, kādā neesmu dzīvojis 35 gadus, intervijā Ventas Balss sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Šī gada maijā bija man svinīgs...

Lasīt tālāk
Video

ZZS aicina valdību un Saeimu lemt par Jelgavas novada domes atlaišanu

27/08/2024

Ievērojot politiskās kaislības, kas var aizēnot pašvaldības funkciju izpildi, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) sadarbības partnerus aicinās diskutēt par Jelgavas novada domes atlaišanu. ZZS...

Lasīt tālāk