Gudrona dīķa smelšana izmaksās jau 57 miljonus
Inčukalna gudrona smelšanas projektā prieks par drīzo dienvidu dīķa dibena sasniegšanu izrādījies pārsteidzīgs. Dibens gan nekur nav pārvietojies, toties dīķa tilpums, saskaņā ar ģenerāluzņēmēja Skonto būve versiju, pieaudzis par 45%, tāpēc papildus tiek prasīti 11 miljoni eiro. Tas kopējos projekta tēriņus, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, uzaudzētu virs 57 miljoniem eiro.
Un šīs nav tās lielākās nepatikšanas, kas briest. Jāatgādina, ka dīķi ir divi. Dienvidu dīķī ir šķidrā frakcija, bet ziemeļu dīķis savulaik aizbērts ar smiltīm, un arī tās visas jārok laukā, lai attīrītu. Par ziemeļu dīķa apjomiem nerunā vispār, teorētiski tas nozīmē, ka arī tie var kļūt par ieganstu papildu finansējuma pieprasīšanai, padarot Inčukalna gudrona dīķu projektu par gandrīz neizsmeļamu naudas smelšanas avotu. Un pat ar šo problēmas vēl nebeidzas.
Sadārdzinājumus neatmaksā
Pašlaik par visiem darbiem, kas veikti ar gudronu – gan pamatotiem, gan absurdiem no vides aizsardzības viedokļa (piemēram, bīstamo atkritumu vazāšanai pa pusi Eiropas dedzināšanai Vācijā) – maksā Latvijas valsts, rēķinoties ar to, ka pēc projekta pabeigšanas 70% izdevumu tā saņems atpakaļ, jo šis ir Eiropas Komisijas atbalstīts projekts – vēsturiski piesārņotu vietu sanācija. Taču vides ministra padomnieks Arnis Zacmanis šķiet noraizējies arī par šo apsolījumu. Trūkst skaidrības, vai Eiropas Komisija atmaksās jebkādus sadārdzinājumus projektā. Ja papīri un pamatojums nebūs perfekti atbilstoši komisijas prasībām, drīzāk – nē. Un jāatgādina, ka pirmais lielais sadārdzinājums – pērn – bija 16 miljonus eiro vērts. Šogad tika piemests vēl miljons projekta papildu uzraudzībai, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nemaz neuzskata par sadārdzinājumu. Un tad vēl tagad prasītie 11 miljoni vispār neiekļaujas nekādos projekta rāmjos. Savukārt, ja bez šīs naudas atbilstoši Skonto būves biedinājumam gudrona dīķu vietā šogad nebūs uzsēta zālīte, tad viss projekts var tikt atzīts par birokrātu valodā neattiecināmu. Tas nozīmē, ka Valsts vides dienests kā šā projekta nemākulīgs pasūtītājs no valsts naudas būs izpļekarējis kādus 40 miljonus eiro, un gaidāmās valsts budžeta konsolidācijas apstākļos tā ir ļoti nozīmīga summa. Finanšu ministrijai par jaunajām problēmām projektā oficiāli nekas nav darīts zināms, taču plāno sarunas starp VARAM, piesaistītajiem finanšu konsultantiem (JASPERS) un Eiropas Komisiju, un tajās Finanšu ministrija piedalīsies kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošā iestāde. Līdz šim Valsts vides dienestam (VVD) no valsts budžeta gudrona projekta īstenošanai izmaksāti 18,7 miljoni eiro, informē Finanšu ministrija.
Dīķis piebriedis uz papīra
Pagaidām gan tik drūmas ainas oficiāli nezīmē, kaut gan arī iepriekš sabiedrībai daudz melots par reālo situāciju projektā. Piemēram, marta beigās gan Skonto būve, gan VVD Neatkarīgo informēja, ka viss notiek atbilstoši grafikiem, ka izsmelts tik un tik, ka ir progress un termiņus ievēro. Savukārt tagad Skonto būve vēsta kaut ko pilnīgi citu: «Jau šā gada februārī SIA Skonto būve informēja Valsts vides dienestu (VVD) par to, ka objekta dienvidu dīķī ir par aptuveni 45% vairāk gudrona, nekā pasūtītājs iepriekš paredzējis.» Tālāk skaidrojums par papildus nepieciešamajiem 11 miljoniem projekta pabeigšanai: «Projekta īstenošanas laikā aprēķināts, ka kļūda VVD izsludinātajā iepirkuma konkursā, uz kura pamata tika iesniegts pieteikums un parakstīts līgums par darbu veikšanu, ir aptuveni 45% apmērā – dienvidu dīķī atrodas aptuveni 44 200 tonnas gudrona, nevis 30 200, kā norādīts VVD veiktajā priekšizpētē. Tātad ar uzņēmumu Skonto būve ir noslēgts līgums par darbu veikšanu apmērā, kas patiesībā ir gandrīz uz pusi lielāks.»
Padomnieks A. Zacmanis gan skaidro, ka līgums izsmeļamās tonnas skaita vien tādēļ, lai uzņēmējs varētu saņemt starpmaksājumus un viņam būtu apgrozāmie līdzekļi. Darbus nevajadzētu darīt avansā. Taču atbilstoši Eiropas Komisijas praksei līgums slēgts nevis par pāršķipelētajām tonnām, bet gan paveiktu darbu, proti, projekta rezultātā izsmeltiem dīķiem. Tagad vēl jo vairāk nav saprotams, kā varēja tik ļoti pieaugt darbu apjoms. Tilpuma aprēķināšanas formula taču nav mainījusies – garums reiz augstums reiz platums. Zīmīgi, ka projekta tehniskais uzraugs jeb tā dēvētais inženieris – uzņēmums GeoConsultants – no jebkādiem komentāriem par dīķa tilpuma izmaiņām un vispār šo projektu kategoriski atteicās. Tā vadītājs Jānis Prols sūta runāties uz VARAM.
Piedāvā lomu maiņas
Pērn, kad sadārdzinājums tika pamatots ar Inčukalna gudrona netipiskajām īpašībām, darbu veicējam bija jāapliecina, ka tagad patiešām ir iepazinies ar materiāla ķīmisko sastāvu un daudzumu. Vides ministrijas ieskatā šāds apliecinājums ticis sniegts un tagad uzņēmumam pašam jādomā, kā izkulties no šīs situācijas. Nav gan skaidrības, kā šo visu jucekli legalizēt, jo Skonto būve saskaņā ar likumu vairs nemaz nedrīkst saņemt vairāk naudas, ko arī pats uzņēmums apzinās: «Skonto būve kā ģenerāluzņēmējs publisko iepirkumu regulējuma dēļ vairs nedrīkst apgūt papildu finansējumu. Lai projekts tiktu pabeigts šogad, uzņēmums kopā ar esošajiem vācu partneriem MUEG GmbH ir gatavs strādāt arī kā apakšuzņēmējs. Projektam jābūt pabeigtam līdz gada beigām, un, lai to varētu paspēt izdarīt, lēmums ir jāpieņem steidzami.» No šī teksta var noprast, ka tagad tiek piedāvāts ar vāciešiem apmainīties lomām. Citastarp maijā arī beidzas līgums ar vāciešiem. Tātad tas tāpat jāpārslēdz. Valsts vides dienests šādām rokādēm acīmredzot nav gatavs, jo izplatījis paziņojumu, ka visi darbi veicami esošā līguma ietvaros un arī termiņos: «Atbilstoši noslēgtajam līgumam sanācijas darbus dienvidu dīķī plānots veikt līdz 2015. gada 31. oktobrim, savukārt ziemeļu dīķī līdz 2015. gada 8. augustam.»
Vēl par tēmu:
Trešo valstu pilsoņiem bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas pirms ieceļošanas Latvijā būs jānorāda ziņas par sevi
Trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi....
Lasīt tālākRīgā pie Olimpiskā centra būs piemineklis hokeja leģendai Kārlim Skrastiņam
Rīgas domes Pieminekļu padome ir atbalstījusi pieminekļa “Dzelzs vīrs”, kas veltīts hokejistam Kārlim Skrastiņam, tālāku virzību. Rīgas pašvaldība plāno ieguldīt 115 000 eiro piemiņas...
Lasīt tālākBrīvdienās gaidāms sniegs un brāzmains vējš
Lai arī aizvadītās dienas bija saulainas un pavasarīgi siltas, turpmākajās dienās laika apstākļi strauji mainīsies - valsts teritorijā ieplūdīs krietni aukstāka gaisa masa un sestdien...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas...
Lasīt tālākValsts policija noliktavās Rīgā un Ogrē uziet vairāk nekā 43 miljonus nelegālo cigarešu
Šā gada martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi, cīnoties pret nelikumīgu akcīzes preču apriti, noliktavās Rīgā un Ogrē konstatēja kopumā...
Lasīt tālākArmandu Ruku pārvēl uz vēl vienu termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā
Otrdien, 1. aprīlī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Armanda Ruka termiņa pagarināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem –...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākLatvija iegādāsies pretgaisa aizsardzības sistēmas “RBS-70 NG”
Aizsardzības ministrija informē, ka Nacionālie bruņotie spēki ir iesnieguši pasūtījumu Zviedrijas uzņēmumam “Saab Dynamics AB” par tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse būs silta, bet nedēļas izskaņā laiks kļūs auksts un vietām snigs
Aizvadītā nedēļa noslēdzās ar īpaši pavasarīgu laiku - sestdien, 29. martā, piecās novērojumu stacijās tika pārspēti šī datuma siltuma rekordi, bet vienā rekords tika atkārtots....
Lasīt tālāk40 % Latvijas iedzīvotāju mostas noguruši – eksperti skaidro, kāpēc tā
Jaunākajā globālajā IKEA pētījumā par miegu secināts, ka 4 no katriem 10 Latvijas iedzīvotājiem ir miega mīļi – viņi labprāt atsakās no pasākumiem un citām vakara aktivitātēm,...
Lasīt tālāk