Ar e-parakstu darījumi kļūst virtuāli
Lai gan Latvijā elektroniskais paraksts ir ieviests 2006. gadā un kopš šā februāra darbojas arī Eiropā unikālais virtuālais eParaksts, tikai 32 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina, ka valsts iestādēm ir pienākums pieņemt elektroniska formāta dokumentus, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu.
Aptauja arī liecina, ka 45% iedzīvotāju labprātāk izvēlas pakalpojumu saņemt personiski, apmeklējot attiecīgo valsts vai pašvaldības iestādi. Un tikai 34% dod priekšroku elektroniskai lietu kārtošanai. Tajā pašā laikā puse aptaujāto atzina, ka atbalstītu valsts un pašvaldību iestāžu iniciatīvu nodrošināt izziņu izsniegšanu un atsevišķu pakalpojumu sniegšanu elektroniski, tas ir, izmantojot internetu, e-pastu. VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sadarbībā ar Latvijas Universitāti un privātā sektora uzņēmumiem – SEB banku, UniCredit Leasing un IZZI – aicina iedzīvotājus aktīvāk izmantot e-pastu kā oficiālo saziņas formu un kārtot darījumus e-vidē, parakstot dokumentus ar virtuālo eParakstu un tādējādi taupot gan savu laiku, gan finanšu resursus, kas nepieciešami dokumentu sagatavošanai un nogādāšanai adresātam. Ņemot vērā jaunā eParaksta lietošanas vienkāršību, privātā sektora uzņēmumi ir ieviesuši absolūti jaunu pieeju atsevišķu pakalpojumu attālinātai nodrošināšanai. Pašlaik, piemēram, iespējams noslēgt līzinga līgumu ar UniCredit Leasing, savukārt SEB banka ir pirmā banka, kas ieviesusi iespēju atvērt jaundibināta uzņēmuma pagaidu kontu, izmantojot eParakstu.
«Latvijā ir labs potenciāls e-darījumu vides attīstībai,» uzsver VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Lielisks piemērs tam, ka iedzīvotāji ir gatavi darījumu kārtošanai interneta vidē, ir internetbankas. Tās izmanto aptuveni miljons cilvēku. Šobrīd valsts sektors ir izveidojis daudz dažādu līmeņu e-pakalpojumu, kas ļauj mazināt administratīvo slogu un izmaksas. Taču, tā kā iedzīvotāji daudz biežāk ikdienā darījumus kārto ar privātā sektora uzņēmumiem, tieši šeit saredzu lielu potenciālu, lai radinātu iedzīvotājus pie dokumentu elektroniskas parakstīšanas un arī elektroniskas iesniegšanas iespējām. Tas uzlabos gan darījumu kārtošanas ātrumu, gan samazinās uzņēmumu izmaksas iedzīvotāju apkalpošanā, bet iedzīvotājiem – pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo laiku un piepūli.»
Patlaban Latvijā elektronisko parakstu izmanto gandrīz 12 000 iedzīvotāju. Aptuveni puse no tiem jeb 6572 lieto virtuālo eParakstu. Visaktīvāk interesi par virtuālā eParaksta lietošanas iespējām līdz šim ir izrādījis tieši finanšu sektors, īpaši bankas. To visuzskatāmāk apliecina SEB banka, kas pirmā un pagaidām vienīgā nodrošina saviem klientiem virtuālā eParaksta saņemšanas iespēju dažu minūšu laikā pilnībā attālināti – interneta vidē. Turklāt banka šobrīd ir kardināli mainījusi arī pieeju jaundibināta uzņēmuma pagaidu konta atvēršanas nodrošināšanā – uzņēmēji to var izdarīt jebkurā laikā un vietā e-vidē, parakstot konta atvēršanas dokumentus ar eParakstu un tos arī elektroniski iesniedzot. «Zinot, ka birokrātiskie šķēršļi bieži tiek uzskatīti par laika zagļiem, SEB banka ievieš tirgū jaunu pakalpojumu, kas būtiski atvieglo jaundibināmo uzņēmumu reģistrāciju. Uzņēmējs, neizejot no mājas, ar eParaksta palīdzību var atvērt pagaidu norēķinu kontu SEB bankā, veikt nepieciešamās iemaksas un saņemt no bankas ar e-parakstu apstiprinātu maksājuma uzdevumu par pamatkapitāla iemaksu kontā, ko kopā ar dibinājuma dokumentiem uzreiz var iesniegt Uzņēmumu reģistrā,» skaidroja SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.
Savukārt UniCredit Leasing šobrīd piedāvā klientiem ne vien parakstīt dokumentus ar eParakstu, bet nodrošina arī eParaksta pieteikumu pieņemšanu un to apstrādi, kļūstot par virtuālā eParaksta klientu apkalpošanas centru. Par šādiem centriem kļuvusi arī Latvijas Universitāte, Latvijas bibliotēkas un IZZI.
Lai rosinātu iedzīvotājus pamēģināt, cik vienkāršs ir darbs ar virtuālo eParakstu, no 22. novembra līdz 22. decembrim viena parakstīšanas reize maksās tikai piecus santīmus līdzšinējo 29 santīmu vietā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk