ES Ekonomikas pārvaldība: jāveic drosmīgāki pasākumi, jāorientējas uz izaugsmi
Trešdien, 16. novembrī, deputāti ar Eiropadomes priekšsēdētāju Hermani van Rompeju, Eirogrupas vadītāju Žanu Klodu Junkeru un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu apsprieda tūlītējās un vidēja termiņa vajadzības labākai ES ekonomikas pārvaldībai.
Vairums Eiropas Parlamenta politisko grupu līderu brīdināja, ka jebkuras izmaiņas ES līgumā jāveic atklātā veidā, iesaistot gan valstu parlamentus, gan Eiropas Parlamentu. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt demokrātisku leģitimitāti, viņi uzsvēra.
H.van Rompejs norādīja, ka diskusija par divu līmeņu Eiropu ir pārspīlēta. „Ir laiks mazināt dramatismu,” viņš teica. „Tomēr jāsaprot, ka izņēmumi attiecas uz dalībvalstīm, kas ir ārpus eiro zonas, nevis otrādi.”
„Stingrāka ekonomikas pārvaldība tagad ir veselā saprāta jautājums, nevis Eiropas atbalstītāju sapņi,” uzsvēra Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. „Šī krīze mums ir iemācījusi, ka esam savstarpēji atkarīgi un tādēļ mums problēmas jārisina kopā.”
Ž.K. Junkers norādīja, ka ekonomiskajam semestrim (ekonomiskās koordinācijas sistēmai) jākļūst politiskākam un mazāk tehniskam. Viņš piebilda, ka ES ekonomikas politikas koordinācija nevar palikt finanšu ministru rokās.
„Van Rompejam tagad jāstrādā daudz ātrāk,” teica Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Žozefs Dols (Francija). „Kad sācies ugunsgrēks, to jācenšas pēc iespējas ātrāk nodzēst, nevis jāanalizē situācija.” Attiecībā uz dažādu ātrumu Eiropu viņš aicināja iekļaut tās dalībvalstis, kas tuvākajā nākotnē plāno pievienoties eirozonai un kopā ar tām pastiprināt ekonomikas pārvaldību.
„Itālijai un Grieķijai vajadzīgas investīcijas un izaugsme,” apgalvoja Mārtins Šulcs (Sociālisti un demokrāti, Vācija). „Šorīt mums būtu jāapspriež šis jautājums. Šīs valstis ir kļuvušas par upuriem ne tikai pārmērīgām parādsaistībām, bet arī spekulācijai.” Reaģējot uz H. van Rompeja teikto, viņš teica: “Eiropas Parlaments nav ideju laboratorija, bet gan risinājumu avots, ko pierāda sešu ekonomikas pārvaldības tiesību aktu pieņemšana, noteikumi par īsās pozīcijas pārdošanu u.c.”
Gijs Verhofstads (Liberāļu grupa, Beļģija) apšaubīja Francijas un Vācijas metodes ilgtspējību. „Ir vajadzīga globāla pieeja, ar Komisiju priekšgalā,” viņš teica. „Ir nepieciešama ekonomikas un fiskālā savienība. Šī ir vienīgā iespēja, kā izbeigt krīzi, un to pat ir atzinuši paši Angelas Merkeles ekonomikas padomdevēji.”
Zaļo/ALE priekšsēdētājs Daniels Kons-Bendits (Vācija) uzsvēra, ka ir vajadzīga Eiropas investīciju stratēģija. „Dalībvalstis vairs nespēj veikt vajadzīgos ieguldījumus vienas pašas. Vajadzīgas eiroobligācijas un Merkeles padomdevēju sniegtais atzinums par parādu savstarpējību,” viņš piebilda.
Jans Zahradils (Konservatīvie un reformisti, Čehijas Republika) pauda nožēlu par to, ka plenārsēdes debatēs ideoloģija ir ņēmusi virsroku pār ekonomisko domāšanu. Viņš arī brīdināja, ka līguma mainīšanas gadījumā dažas dalībvalstis vēlēsies vest sarunas un prasīs zināmas privilēģijas.
„Kā jāsamilzt krīzei, lai jūs saprastu, kas ir vajadzīgs?” jautāja Lotārs Biskijs (Kreiso grupa). „Cilvēki vēlas sociālo vienlīdzību un mazāku netaisnību nodokļu jomā. Ir nepieciešama taisnīgāka sloga sadale veicamajās reformās,” viņš skaidroja.
Naidžels Faridžs („Brīvības un demokrātijas Eiropa”, Lielbritānija) sūdzējās par vāciešu dominanci, norādot, ka ES tika izveidota tieši tās novēršanai. „Es nevēlos, lai pār mani valdītu Vācija,” viņš piebilda.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk