No “Latvijas Krājbankas” kraha cieš uzņēmēji
Latvijas Krājbanka nav lielākā komercbanka Latvijā un arī ne otra lielākā, kāda savulaik bija Parex banka, tomēr bankas klientu loks ir visai plašs.
Līdzās privātpersonām tajā savus līdzekļus glabāja arī virkne uzņēmumu, kuriem bankas darbības apturēšana ir sagādājusi ne mazums problēmu, piemēram, uzņēmumi vakar nevarēja samaksāt darījuma partneriem, pildīt līgumsaistības, tajā skaitā veikt nodokļa maksājumu. Tas savukārt draud ar līgumsodiem un kavējumu procentu aprēķināšanu.
Valsts ieņēmumu dienesta komunikācijas daļas priekšniece Agnese Grīnberga Neatkarīgajai apstiprināja šo nepatīkamo patiesību, proti, ka pat Latvijas Krājbankas ( LK) darbības pārtraukšanas dēļ laikā nenomaksāts nodoklis tiks skaitīts kā nodokļa kavējums ar visām no tā izrietošām sekām. «Normatīvie akti paredz iespēju, ka gadījumā, ja nodokļa maksājums bankā ir pieteikts, tikai tas nav nonācis līdz adresātam, jo bankas darbība ir apturēta, tas netiek skaitīts kā nodokļa kavējums. Visos citos gadījumos sistēma to uzskaitīs kā kavējumu un sāks aprēķināt kavējuma naudu. Vienīgā iespēja ir lūgt Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa nomaksas termiņa pagarinājumu. Līdzīga situācija bija arī savulaik ar Parex banku,» sacīja A. Grīnberga.
Zaudējumus vakar cieta arī tie tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuru elektronisko maksājumu pieņemšanu nodrošināja LK. Viens no šādiem klientiem ir Narvesen, kurā vakar nevarēja norēķināties ne tikai ar KB, bet arī ar citu banku kartēm. Pēc First data Latvia izpilddirektores Zandas Brīvules-Jansones teiktā, vakar maksājumu kartes nevarēja pieņemt aptuveni 1000 tirgotāju, kurus apkalpoja LK.
Šīs bankas likstu dēļ vakar Rīgas satiksmes e-talonus nevarēja iegādāties ar bankas karti vai internetā. «Ņemot vērā, ka karšu norēķinu termināļu apkalpotājs ir Latvijas Krājbanka, kuras darbība ir apturēta, e-talonu ar bankas norēķinu karti nav iespējams iegādāties biļešu automātos, Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centros un galapunktos. Par e-talona iegādi visās iepriekšminētajās vietās iespējams norēķināties tikai ar skaidru naudu» vakar informēja Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis.
Uzņēmums šobrīd meklē sadarbības iespēju ar citu banku. Arī iedzīvotāji, kuri līdz šim ir bijuši LK klienti, sāk meklēt iespēju atvērt rēķinus citās bankās.
«Vakar bija novērojama ievērojami lielāka iedzīvotāju aktivitāte, apmeklējot SEB bankas filiāles, lai interesētos par sadarbības sākšanu. Cilvēki interesējas par kontu atvēršanu, maksājumu karšu formēšanu, arī noguldījumu veikšanu. Vairākās filiālēs klientu aktivitāte ir pat divas trīs reizes lielāka nekā ikdienā. Par kontu atvēršanu interesējas gan privātpersonas, gan uzņēmumi, sevišķi mazie un vidējie uzņēmumi,» Neatkarīgajai apstiprināja SEB bankas Ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.
Pēc aktīvu apmēra LK septembra beigās bija devītā lielākā banka Latvijā, pēc piesaistīto noguldījumu apmēra – sestā lielākā. Kopumā noguldījumos banka 2011. gada 30. septembrī bija piesaistījusi 586,898 miljonus latu, un tās tirgus daļa bija 5,2%.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk