Matīss: “Prudentia” nav tiesīga saņemt atalgojumu par investora meklējumiem “airBaltic”
Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu konsultants “Prudentia” nav tiesīgs saņemt atalgojumu par investora meklējumiem aviokompānijai, jo valdība ir atteikusies no kompānijas pakalpojumiem, piektdien LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kura demisiju pieprasījusi premjere Laimdota Straujuma.
Matīss pauda neizpratni par to, kāpēc Straujuma viņu atlaidusi no darba, jo aizvien nav saņēmis sīkāku skaidrojumu. Viņš gan pieļāva, ka viņa demisijas pieprasīšana saistīta ar finanšu konsultanta “Prudentia” līguma laušanu Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” investora meklēšanas procesos, vienlaikus neizslēdzot arī citus variantus.
“Tad, kad šo jautājumu virzīju uz valdību, man pienāca brīdinājumi, ka esmu diezgan traks un šāds lēmums var izsaukt manu nomaiņu. Es to neuztvēru nopietni un arī valdībai nevienam nebija iebildumi pret šī līguma pārtraukšanu. Tagad jebkuras sazvērestības teorijas ir uz galda,” teica Matīss.
Viņš pauda viedokli, ka publiskajā telpā izskanējušais viedoklis, ka premjeres lēmums saistīts ar novilcinātajām darbībām attiecībā uz valsts nacionālās aviokompānijas “airBaltic” attīstību, neesot īstais.
“Tā kā man nav sīkāka informācija par manas demisijas pieprasīšanas iemesliem, es pieļāvu pilnīgi visu (…) gan to, ka “Pasažieru vilcienam” ir jāpieņem lēmums tuvākajā laikā par vilcienu iegādi, par to, ka tuvākajā laikā ir jāizvēlas “Latvijas Dzelzceļš” vadītājs…Visi šie ir grūti uzdevumi, kas ir priekšā un, protams, demisijas pieprasītāji ar premjeri priekšgalā par šiem jautājumiem tad būs turpmāk atbildīgi,” komentēja Matīss.
Vaicāts, vai viņaprāt “Prudentia” ir tiesīga saņemt atalgojumu par investora meklējumiem aviokompānijai, Matīss norādīja, ka nē, jo valdība ir atteikusies no kompānijas pakalpojumiem.
Viņš atklāja, ka pēc investora sameklēšanas “Prudentia” esot piedāvājusi drastisku akcionāru līgumu, kas neesot bijis izdevīgs un Satiksmes ministrija tālākās sarunās esot panākusi daudz izdevīgākus nosacījumus. “Tās bija smagas sarunas, ko veica nevis “Prudentia”, bet ministrijas ierēdniecība,” viņš piebilda.
Runājot vēl par savu demisiju, Matīss norādīja, ka lūdzis “Vienotības” valdi izvērtēt premjeres rīcību ar partijas biedriem.
Viņaprāt, valdība ir rīcībspējīga un tai ir tālāk jāstrādā un jādara viss, lai tiek pieņemts budžets.
Jau ziņots, ka ministru prezidente Laimdota Straujuma pieprasījusi satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju.
Savu lēmumu premjere skaidro ar ministra novilcinātajām darbībām saistībā ar valsts nacionālās aviokompānijas “airBaltic” attīstību. Pēc Straujumas domām, Matīss nav veiksmīgi uzraudzījis aviokompānijas stratēģisko virzību, kas liecina par to, ka, iespējams, viņš nav izmantojis visas potenciālās iespējas.
Matīss ministres acīs zaudējis uzticību. Savukārt Matīss preses konferencē paziņoja, ka pats negrasās demisionēt un gaidīs Straujumas rīkojumu.
Straujumas lēmums nācis neilgi pēc tam, kad valdība pēc vairāk nekā četru stundu garām diskusijām akceptējusi finanšu konsultanta “Prudentia” atrasto investoru Latvijas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”. Pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa vārdiem, attiecīgais valdības lēmums ir labākais iespējamais variants no sliktiem variantiem.
Vienlaikus Matīss norādīja, ka Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess kā nacionālās aviokompānijas “airBaltic” investors piesaistīts uz laiku un pēc tam akcijas no Vācijas uzņēmēja tiks atpirktas, ja tiks atrasts stratēģiskais investors.
Vēl par tēmu:
Latvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākĒģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākPVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...
Lasīt tālākPētījums: Baltijas valstīs pieprasījums pēc IKT speciālistiem turpina pieaugt
Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis...
Lasīt tālākSieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju...
Lasīt tālākOlas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai
Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...
Lasīt tālāk