Saeima galīgajā lasījumā atbalsta “nepopulārā” solidaritātes nodokļa ieviešanu
Neraugoties uz uzņēmēju pretestību, Saeimas komisija otrdien otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja solidaritātes nodokļa ieviešanu lielāku algu saņēmējiem.
Sākot ar 2016. gadu, solidaritātes nodoklis būs jāmaksā tikai par tiem nodarbinātajiem, kuru atalgojums pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) “griestus” (2015. gadā tie ir virs 48 600 eiro). Šobrīd šī summa ir darba algas ienākumu “griesti”, virs kuras netiek maksāta VSAOI. Tikai pēc šī sliekšņa sasniegšanas aptuveni 4,7 tūkstošiem no visiem 0,8 miljoniem strādājošo tiks piemērots solidaritātes nodoklis. Tas līdzvērtīgi VSAOI likmei darba ņēmēja daļai būs 10,5% apmērā un darba devēja daļai – 23,59% apmērā.
Līdz šim šie darba ņēmēji nākamajā gadā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņēma VSAOI atmaksu 10,5% apmērā no summas, kas pārsniedza 48 600 eiro atalgojumu. Ar jauno sistēmu turpmāk šīs atmaksas vairs netiks veiktas. Līdz ar to ik mēnesi šie darba ņēmēji neizjutīs nekādas izmaiņas, salīdzinot ar šo gadu, bet nesaņems VSAOI atmaksu.
Savukārt darba devējam pēc solidaritātes nodokļa ieviešanas būs jāmaksā vienlīdzīga VSAOI par visiem saviem darbiniekiem. Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus budžetā sociālo problēmu risināšanai.
Solidaritātes nodokļa likuma mērķis ir mazināt darbaspēka nodokļu regresivitāti. Un kā iepriekš jau uzsvērusi Finanšu ministrija (FM), jaunajā budžetā lielā uzmanība pievērsta solidaritātes jautājumiem, lai mazinātu mūsu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību.
“Vērtējot solidaritātes nodokļa ieviešanu no konstitucionālo tiesību viedokļa, pirmkārt, jāatzīmē, ka, lai arī nodoklis ir uzskatāms par pamattiesību ierobežojumu, tā maksāšana atbilst sabiedrības interesēm. Tas ir vērsts uz sabiedrības kopējās labklājības veicināšanu. Tas nozīmē iespēju nodrošināt arī tās kopējās sabiedrības labklājības intereses kā, piemēram, valsts aizsardzību, izglītību un veselības aprūpi,” norādīja ministrijā.
Jau vēstīts, ka daudzi Latvijas uzņēmēji ir neapmierināti ar solidaritātes nodokļa ieviešanu un gatavi vērsties Satversmes tiesā, lai to apstrīdētu. Pēc viņu domām šāda veida nodoklis iznīcina jebkādu vēlmi radīt Latvijā augstas pievienotās vērtības darba vietas ar vidēju un augstu atalgojumu. Vairums uzņēmumi sakarā ar jauno nodokli paziņojuši par plāniem atlaist darbiniekus, tāpat izskan brīdinājumi par ēnu ekonomikas palielināšanos.
“Kā rāda pieredze, bieži vien, pēc jaunu normatīvo aktu pieņemšanas, seko pieteikumi Satversmes tiesai. Piemēram, dabas resursu nodoklis, nodoklis par subsidēto elektroenerģiju – šie nodokļi tika apstrīdēti Satversmes tiesā un šī gada laikā lietas ir izskatītas, un Satversmes tiesa šīs normas ir atzinusi par atbilstošām,” stāsta Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Vienbalsīgs atbalsts šādam nodoklim nebija arī deputātu starpā, LRA politiķis Mārtiņš Bondars pat rosināja šo likumu pārdēvēt par “Vienotības” nodokļa likumu.
Vēl par tēmu:
Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālāk