“Swedbank” noliedz runas par problēmām
Līdz ar pastiprināto klientu interesi “Swedbank” aktīvi papildina naudas krājumus bankomātos, aģentūrai BNS pastāstīja bankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Runām par “Swedbank” darbības problēmām Zviedrijā un Igaunijā, kas izplatās Latvijā, nav pamata un “Swedbank” Zviedrijā, kā arī Igaunijā, strādā kā parasti, teica bankas pārstāve.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka bankas reālā darbība ikdienā ir faktors, kas vislabāk var kliedēt baumas.
Runas par “Swedbank” finanšu situāciju ir tikai baumas un satraukumam par tās finanšu stāvokli nav pamata, aģentūrai BNS uzsvēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
“Baumu cēloņus ir grūti saprast. Banka un mēs esam informēti par šo situāciju, un esam sagatavojušies, lai nodrošinātu visu pakalpojumu sniegšanu klientiem, tajā skaitā banka ir gatava pastiprināti inkasēt bankomātus, ja tas būs nepieciešams. Ir informēta Drošības policija un Valsts policija, kā arī esmu sazinājies ar Uldi Cērpu Zviedrijas banku uzraudzības institūcijā, kurš ir apstiprinājis, ka “Swedbank” strādā pilnīgi normālā režīmā,” sacīja FKTK padomes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA) aģentūrai BNS norādīja, ka ar iedzīvotājiem jau aktīvi komunicē gan FKTK, gan “Swedbank”, tādējādi asociācija plašākus komentārus nesniegs. Vienlaikus arī LKA pauda cerību, ka iedzīvotāji sapratīs, ka viss ir kārtībā.
Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sociālajā tīklā twitter.com norāda, ka “Swedbank” ir stabila un naudas pietiks visiem, kas vēlēsies. Bankas kapitāla pietiekamība ir 23%, bet likviditāte – 52%, viņš vēsta. FKTK un Latvijas Banka komunicēs ar sabiedrību, piebilst ministrs, informējot, ka panikas avoti tiks noskaidroti.
“No piektdienas [9.decembra] vērojām, ka cilvēki sāka jautāt par dažāda veida baumām, ne tikai nepatiesām, bet arī visai absurdām. Rēķināmies, ka jebkuras tenkas par finanšu tirgu un bankām cilvēki šobrīd uztver īpaši emocionāli, jo uztveri ietekmē gan nesenā “Latvijas krājbankas” slēgšana, gan satraucošu virsrakstu plūsma par Eiropu un eiro zonu. Emocionalitātei, kā banka, atbildām ar racionalitāti – piepildām bankomātus un aktīvi strādājam filiālēs, lai sniegtu cilvēkiem tos pakalpojumus, kurus viņi grib saņemt,” sacīja Jakubovska.
Viņa arī uzsvēra – tā kā baumu iespaidā klientu aktivitāte ir lielāka nekā parasti svētdienas vakaros, “Swedbank” pastiprināti monitorē situāciju bankomātos, lai tie nepārtraukti būtu piepildīti. “Objektīvā informācija un bankas reālā darbība ikdienā ir tas faktors, kas vislabāk var kliedēt kādas baumas,” piebilda Jakubovska.
Tāpat Jakubovska atzīmēja, ka pirmdien, 12.decembrī, “Swedbank” paredzējusi dažas minūtes ātrāk vērt vaļā filiāles, lai bankas klientiem, kuriem būs interese, nebūtu jāstāv aiz durvīm.
Aģentūra BNS novēroja, ka svētdien rindas pie “Swedbank” bankomātiem izveidojušās daudzās Latvijas vietās, tostarp Tukumā, Ventspilī, Dobelē. Garas rindas pie “Swedbank” bankomātiem svētdienas vakarā ir arī Rīgā, piemēram, Ķengaragā rindā gaida aptuveni 60 cilvēki. Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
Avots: IR.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk