Gada laikā pieaugusi vidējā bruto darba samaksa
2015. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 818 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Vidējā bruto darba samaksa pieauga par 6,8 % jeb 52 eiro, saglabājot tādu pašu pieauguma tempu kā 2014. gadā.
2015. gadā vidējā neto darba samaksa bija 603 eiro jeb 73,7 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,6 %. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos 2015. gada 1. janvārī no 24 % līdz 23 %. 2015. gada sākumā mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5 %), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
2015. gadā reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2 %, pieauga par 7,4 %.
2015. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 799 eiro, sabiedriskajā sektorā – 855 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā – 797 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,9 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 5,2 % un vispārējās valdības sektorā – par 6,2 %.
2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, pieauga par 1,0 %, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 7,9 %.
2015. gadā vidējā darba samaksa visstraujāk augusi nozarēs, kur algu līmenis bijis starp zemākajiem: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 10,6 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 9,9 %, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,3 %, tirdzniecībā – par 9,0 % un apstrādes rūpniecība – par 8,5 %. Straujāk atalgojums audzis arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (pieaugums par 7,8 %), kur vidējā alga 2015. gadā bija otrā lielākā valstī.
No minētajām darbības jomām nekustamo īpašumu nozarē un apstrādes rūpniecībā algu kāpumu ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums, kamēr pārējās nozarēs pieauga gan darbinieku skaits, gan darba samaksas fonds.
2015. gadā algoto darbinieku skaits samazinājās enerģētikas, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, kā arī būvniecībā.
2015. gadā vislielākās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē, valsts pārvaldē, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.
2015. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 844 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,4 %. Salīdzinot ar pārējiem 2015. gada ceturkšņiem, 4. ceturksnī bija visaugstākais neregulāro piemaksu un prēmiju izmaksu kāpums, kamēr regulārā darba samaksa gada laikā pieauga par 6,1 %.
2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 4. ceturksni, sabiedriskajā sektorā algas auga par 4,5 %, vispārējās valdības sektorā – par 4,9 %, bet privātajā sektorā – par 9,2 %.
Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 1,8 %. Privātajā sektorā algas pieauga – par 1,7 %, sabiedriskajā sektorā – par 1,9 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 0,2 %.
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 622 eiro, un salīdzinājumā ar 2014. gada 4. ceturksni tā pieauga par 8,1 %.
Foto:cosmix/https://pixabay.com/en/users/cosmix-592642//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Latvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākĒģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākPVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...
Lasīt tālākPētījums: Baltijas valstīs pieprasījums pēc IKT speciālistiem turpina pieaugt
Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis...
Lasīt tālākSieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju...
Lasīt tālākOlas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai
Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...
Lasīt tālāk