Mūrniece: jālauž iesīkstējusī elektronisko mediju uzraudzības sistēma
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 11.Saeimas rudens sesijā uzsākusi darbu pie nozīmīgām pārmaiņām elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzībā.
„Viens no atbildīgākajiem darbiem, pie kā komisija šajā sesijā strādāja, ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšana. Komisija uzskata, ka šai padomē ir jāstrādā profesionāļiem, tāpēc mūsu uzdevums bija lauzt iesīkstējušo sistēmu, ka padomes locekļus izvirza politiskās partijas vai Saeimas frakcijas,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Komisija bija aicinājusi nozares lietpratējus izvirzīt viņuprāt piemērotākos kandidātus darbam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP). Komisijas priekšsēdētāja pauž gandarījumu par lielo atsaucību – pieteicās 41 padomes locekļa kandidāts, un komisijas deputāti rūpīgi uzklausīja un izvērtēja katru pretendentu.
Komisija nolēma kandidātu atlasi rīkot divās kārtās, un pirmajā kārtā deputāti atbalstīja 17 labāko kandidātu tālāku virzību. Šo pretendentu apspriešana paredzēta 10.janvārī. I.Mūrniece uzsver, ka atlasē vēlas iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrību, tādēļ kandidātu vērtēšanas otrajā kārtā aicinātas piedalīties biedrības un nodibinājumi, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā.
Līdztekus komisija ir uzsākusi diskusiju par nepieciešamajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Šie grozījumi saistīti ar komerctelevīziju - TV3 un LNT – paziņojumiem par iespējamo izstāšanos no bezmaksas apraides. „Deputāti ir norūpējušies par Latvijas nacionālās informācijas telpas aizsargāšanu, tādēļ mēs meklējam risinājumus, kā šo problēmu novērst,” norāda komisijas priekšsēdētāja.
Aizvadītajā sesijā Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi komisijas virzītos grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Tie atvieglo procedūru uzturlīdzekļu piešķiršanai, un būtiski ir arī tas, ka likumprojekts uzliek par pienākumu piedzīt nepamatoti izmaksātos līdzekļus.
Runājot par nākamās sesijas darbiem, kā nozīmīgāko I.Mūrniece min profesionālas un rīcībspējīgas NEPLP ievēlēšanu. Tāpat jāmeklē risinājumi, lai sakārtotu elektronisko mediju vidi un komerctelevīzijas varētu palikt bezmaksas apraidē. Ņemot vērā iedzīvotāju sūdzības par nekvalitatīvo televīzijas signāla uztveršanu atsevišķos reģionos, komisija arīdzan vērtēs iespēju uzlabot televīzijas apraides kvalitāti.
Video intervija ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci
Avots: Saeimas Kanceleja
Vēl par tēmu:
Lembergs: Valdība nerūpējas par valsti
Valdība neko nedara, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos, uzskata partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Runājot par to, ko valdība piedāvā...
Lasīt tālākLembergs: Lielbritānija ignorē manas cilvēktiesības
Lielbritānija pakļāvusi sankcijām bijušo Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, liecina Lielbritānijas oficiālās valdības informācijas vietnē publicētā ziņa. Komentējot...
Lasīt tālākPremjere: Budžetā papildu naudas “Rail Baltica” nebūs
Valdības vadītāja Evika Siliņa un finanšu ministrs Arvils Ašeradens Saeimā sāka diskusijas par nākamā gada valsts budžetu. Parlamenta komisijai prezentēts budžeta projekts, kas, kā vairākas...
Lasīt tālākSaeimā iesniedz nākamā gada valsts budžeta projektu
Divdesmit septīto reizi brūnā ādas portfelī uz Saeimas namu tika nogādāts nākamā gada valsts budžeta projekts un ar to saistītie likumu grozījumi. Saeima nekavējoties sāks izskatīt projektu....
Lasīt tālākSaeima atbalsta efektīvāku nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu
Lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu efektīvu nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu un īstenošanu, tostarp cīņā pret terorismu un tā finansēšanu, Saeima ceturtdien, 10.oktobrī,...
Lasīt tālākIesaldē politisko partiju finansējumu
Saeima “iesaldē” politisko partiju finansējumu, paredz ceturtdien, 26.septembrī, pieņemtais grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Šīs izmaiņas rosināja Saeimas...
Lasīt tālākLembergs: ukraiņiem mēs varam palīdzēt, bet paši sev nē – vai tas nav nožēlojami?
Gar Latvijas–Baltkrievijas robežu pabeigta žoga izbūve gandrīz 145 kilometru garumā. Līdz šī gada beigām vēl turpināsies nepieciešamās infrastruktūras, tostarp patruļtaku, laipu un...
Lasīt tālākLatvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā
Latvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā, un tajā būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni,...
Lasīt tālākAS vēršas prokuratūrā un gatavo lēmumu par “airBaltic” pamatkapitāla samazināšanu apturēšanu
Nesaņemot atbildes par sabiedrības ieguldīto līdzekļu atgūšanu, APVIENOTAIS SARAKSTS (AS) vēršas prokuratūrā un gatavo Saeimas lēmumu par tālāko darbību ar “airBaltic” pamatkapitāla...
Lasīt tālāk