• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
03/06/2016, Kategorija: Kultūra, Notikumi

No 14. jūlija līdz 16. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas “Pieradinātā daba”, sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam.

Izstāde “Pieradinātā daba” ir jau astotais projekts, ko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs organizē sadarbībā ar ABLV Bank un Aleksandra Vasiļjeva fondu. Jaunā ekspozīcija veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota.

Vēsture dokumentāli apliecina, ka cilvēki visos laikmetos ir centušies pārveidot un pieradināt dabu, apzinoties to kā vienu no savas varas izpausmes veidiem. Vienlaicīgi daba vienmēr ir bijis rosinošs un neizsmeļams iedvesmas avots māksliniekiem, mūziķiem, dzejniekiem, arhitektiem, arī modes dizaineriem. Lieliskā un mūžam mainīgā dabas pasaule izsenis dāvāja cilvēcei brīnišķīgas idejas, gan kā padarīt skaistāku, harmoniskāku un komfortablāku apkārtējo vidi, gan kā izcelt personības individualitāti. Ūdeņi, okeāna dzīles, meži, pļavas, ziedi, dzīvnieki, putni un kukaiņi palīdz atklāt neparastus krāsu salikumus, jaunas formas un siluetus, kā arī rakstu motīvus.

Saskaņā ar kolekcijas īpašnieka un izstādes kuratora ieceri eksponāti netiek grupēti hronoloģiski, bet pasniegti tematiskos blokos – mežs, dārzs, jūra, okeāns, džungļi, savanna un eksotika. Katra apģērbu un aksesuāru (cepures, somiņas, apavi, bižutērija, kažokādas, izstrādājumi no ādas un zamšādas) grupa vēsta savu stāstu par saikni ar dabu. Piemēram, džungļu košās krāsas un to iemītnieki – pitoni, papagaiļi, panteras un paradīzes putni, savannas maigie toņi un krāšņā fauna – ziloņi, zebras, lauvas. Savukārt smilšu krāsas nianses, dzintars un gliemežvāki atgādina par pludmali, bet okeāna plašo zemūdens pasauli atklāj zivis, jūras bruņurupuči, jūras zvaigznes, koraļļi un pērles.

Izstādē spilgti pārstāvēta parku un dārzu kultūras ietekme uz oriģināliem modes risinājumiem: ēnainie koki, greznās puķu dobes, tauriņi un dziedošie putni. Pārsteidzošās audumu apdrukās un izcilu kuturjē dizaina darinājumos apmeklētāji varēs ieraudzīt ne tikai ogas, bet arī pat dārzeņus – salātus, kāpostus, sīpolus un burkānus.

Aleksandrs Vasiļjevs stāsta: “Kā zināms, katram gadsimtam un gadu desmitam ir savi favorīti: tā 18. gadsimtā, Marijas Antuanetes laikā, arī vīrieši cienīja ziedu vītnēm izšūtas vestes, 19. gadsimtā aktuālas bija koraļļu rotaslietas, pērlīšu izšuvumi, izstrādājumi no perlamutra un bruņurupuču ādām. 20. gadsimta pirmajā desmitgadē greznas dāmas nēsāja sermuļādas uzročus, korsetes ar vaļu ūsām un lielas ziediem rotātās cepures, 30. gados ļoti populāri kļuva lapsādas boa, 40. gados parādījās mode uz apaviem no pitona ādas, somiņas no krokodilu, krupju un ķirzaku ādām, bet 50. gados katras sievietes garderobē noteikti atrastos kāda romantiska ziedu rakstu kleita, piemēram, ar maijpuķītēm.”

Kopumā ekspozīcijai atlasīti 100 vēl neredzēti tērpi un vairāk nekā 300 aksesuāri.

Izstādi papildina plaša pasākumu programma, kas ietver lekcijas, tikšanās un sarunas ar nozares speciālistiem, kā arī dažādas radošās aktivitātes.

Aleksandrs Vasiļjevs (Александр Васильев) dzimis 1958. gada 8. decembrī Maskavā pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē, 1982. gadā pārcēlās uz Parīzi. 25 pasaules valstīs A. Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām. Ar viņu ir sadarbojušies Théâtre du Rond-Point, teātri Le Lucernaire un Cartoucherie, Bastīlijas operas studija Parīzē, Avinjonas festivāls, Ballet du Nord, Jaunais Francijas balets, Versaļas Karaliskā opera, Nacionālais teātris Londonā, Skotijas balets Glāzgovā, Latvijas Nacionālā opera un balets, Flandrijas Karaliskais balets, Oija Masako balets Osakā, Asami Maki balets Tokijā, Nevadas balets, Santjago Operas un baleta teātris, kā arī daudzi citi.

Aleksandrs Vasiļjevs kā vieslektors lasa lekcijas par modes vēstures un skatuves dizaina tēmām 4 valodās daudzās pasaules koledžās un universitātēs, vada meistarklases un kursus Krievijas universitātēs un koledžās.

Aleksandrs Vasiļjevs ir daudzu grāmatu autors, strādājis kā žurnālu “Vogue” un “Harper’s Bazzar”” krievu valodas izdevumu speciālais korespondents Parīzē. Kopš 2000. gada A. Vasiļjeva vadībā Samārā notiek modes festivāls “Aleksandra Vasiļjeva Volgas sezonas”. No 2002. gada viņš piedalās televīzijas raidījumu veidošanā, ir to autors un vadītājs. 2003. gada oktobrī Maskavā tika atklāta dizaina studija “Aleksandra Vasiļjeva interjeri”.

Par krievu mākslas propagandu Aleksandrs Vasiļjevs apbalvots ar S. P. Djagiļeva medaļu, V. Ņižinska medaļu, ordeni “Mecenāts” un Krievijas Mākslas akadēmijas Zelta medaļu. Viņš ir divkārtējs Turcijas “Tobav” prēmijas laureāts. 2010. gadā The World Fashion Awards ir prēmējis A. Vasiļjevu kā “2010. gada modes leģendu” par nopelniem modes vēstures jomā.

Foto: Publicitātes

259 skatījumi




Video

Pasniegtas apbalvojuma Izcilības balva kultūrā statuetes

17/12/2024

Noslēgusies šā gada Izcilības balvas kultūrā svinīgā ceremonija, atklājot trīs 2024. gada laureātus – režisoru Gintu Zilbalodi, mākslinieci Katrīnu Neiburgu un valsts kamerorķestri...

Lasīt tālāk
Video

Seriāla “Padomju džinsi” scenārija autoru jaunais projekts gūst starptautisku atzinību

13/12/2024

Seriāla “Padomju džinsi” scenārija autori Staņislavs Tokalovs un Teodora Markova sadarbībā ar filmu studija “Tasse Film” šogad ir uzsākuši darbu pie jauna seriāla “Pēdējā komunisma...

Lasīt tālāk
Video

LBAS: Iebilstam Kultūras ministrijas iecerei ignorēt arodbiedrības saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanā

12/12/2024

Kultūras ministrija ir izstrādājusi plāna projektu “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027. gadam”. Plāna mērķis ir nodrošināt Pamatnostādnēs...

Lasīt tālāk
Video

Olga Rajecka izdod jaunu dziesmu un aicina uz Vecgada koncertiem

25/10/2024

Dziedātāja Olga Rajecka, sadarbībā ar mūzikas autoru Tomasu Kleinu un teksta autoru Guntaru Raču kopīgi radījuši jaunu un saulainu dziesmu “Saulīte”. Savulaik šis tandēms kopā radīja...

Lasīt tālāk
Video

Jura Kursieša filma “Cildenie” iekļauta Ziemeļeiropas lielākā kinofestivāla galvenajā programmā

18/10/2024

Ziemeļeiropā lielākais Starptautiskais Tallinas kinofestivāls “Melnās naktis” (“Black Nights/PÖFF”) šodien, 18. oktobrī, izsludinājis pilnu programmu, iekļaujot konkursa galvenajā...

Lasīt tālāk
Video

Antra Stafecka un Ingars Viļums izdod jaunu dziesmu un izziņo albuma “MANAS ZEMES SIRDS” koncerttūri

17/10/2024

Mūziķi Antra Stafecka un Ingars Viļums iepriecina klausītājus ar jaunu dziesmu "Krustiem un līkumiem", kas ir daļa no abu gaidāmā albuma "MANAS ZEMES SIRDS". Albums tiks izdots 2025. gada...

Lasīt tālāk
Video

Nākamgad Rīgā uzstāsies ASV grupa “The Offspring”

15/10/2024

Mūs visus var apsveikt – tas ilgi gaidītais brīdis, kad The Offspring uzstāsies Rīgā ir pienācis. Tieši tā – piedzīvo ikoniskā pankroka giganta The Offspring koncertu Arēnā Rīga 5....

Lasīt tālāk
Video

Kultūras ministre: Mežotnes pilij arī turpmāk ir jābūt pieejamai sabiedrībai

10/10/2024

Ceturtdien, 10. oktobrī, Kultūras ministrijā (KM) notika kultūras ministres Agneses Lāces un Mežotnes pils iniciatīvas grupas pārstāvju tikšanās. Tās laikā tika pārrunāti iespējamie...

Lasīt tālāk
Video

Paziņoti piecpadsmitā festivāla “Patriarha rudens” laureāti un teātra balvas “Zelta muša” ieguvēji

08/10/2024

2024. gada 4. oktobrī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) teātra mājā “Zirgu pasts” norisinājās skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens” noslēguma ceremonija...

Lasīt tālāk
Video

Pilnmetrāžas animācijas filma “Telmas ideālā dzimenīte” pēc pasaules pirmizrādes Vācijā saņem balvu

07/10/2024

Profesionālā Eiropas bērnu un jauniešu filmu asociācija (ECFA) apbalvojusi režisora Reiņa Kalnaeļļa pilnmetrāžas animācijas filmu “Telmas ideālā dzimenīte”, kas piedzīvoja pasaules...

Lasīt tālāk