Pārdevēji maldinoši domā, kā drīkst atteikties no pircējiem pieņemt sīknaudu
Neskatoties uz to, ka oficiāli Latvija no mazvērtīgajām eirocentu monētām nav atteikusies un diez vai tuvākajā laikā tas ir gaidāms, reālajā dzīvē ir tirdzniecības vietas, kur ar sīknaudu nav iespējams norēķināties.
Kā vēsta LNT ziņas, neapmierināts ar mazvērtīgajām monētām kopš eiro ieviešanas ir Viktors, kurš Rīgas Centrāltirgū pārdod pašaudzētos dārzeņus un zaļumus. Viņaprāt, būtu jāatsakās no viena, divu un pat 5 centu monētām. Lai dienas beigās sīknaudas kaudze būtu mazāka, Viktors mēdz pircējiem nosaukt jau noapaļotas summas. Savukārt pircēji stāsta, ka ir sastapušies ar pārdevējiem, kuri iebilst, ja par pirkumu grib norēķināties sīknaudā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norāda, ka pārdevēji nedrīkst atteikties no pircējiem pieņemt kāda nomināla naudas zīmes, jo visas, kas ir apgrozībā, ir oficiāls maksāšanas līdzeklis. Iestāde ir saņēmusi arī atsevišķas pircēju sūdzības. Citādi gan esot ar, piemēram, biļešu un kafijas automātiem to tehnoloģisko īpatnību dēļ – tā saka Latvijas Bankā.
Tikmēr Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents nacionālajai bankai pārmet, ka tā emitē pārāk daudz sīknaudas. Nepraktiskuma un mazvērtības dēļ tirgotājiem esot grūti ar tām strādāt, bet to nodošana nozīmējot lielas papildu izmaksas.
Patlaban, kad cenas ir stabilas, Tirgotāju asociācija kā risinājumu redz atteikšanos no mazvērtīgajām monētām. Vai Latvijai būtu jārīkojas līdzīgi, kā šobrīd tas ir Somijā un Nīderlandē, kur pārdevēji drīkst nepieņemt sīknaudu, LNT uzrunāto cilvēku domas dalās.
Tikmēr šovasar veiktas aptaujas dati liecina, ka katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka 1 un 2 eiro centu monētas būtu izņemamas no apgrozības, bet teju puse domā pretēji.
Tomēr par atteikšanos no mazvērtīgajām monētām būtu jālemj visas eiro zonas līmenī un tuvākajā nākotnē tas neesot sagaidāms – apgalvo Latvijas Bankā. Bet, ja sūdzības par pārdevēju atteikšanos pieņemt sīknaudu pieaugs, PTAC sola šo jautājumu risināt kopā ar citām finanšu jomu kontrolējošām institūcijām.
Foto:ponce_photography/https://pixabay.com/en/users/ponce_photography-2473530//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk