Vēstnieks pārmet ES un NATO valstu solidaritātes trūkumu Turcijas apvērsuma laikā
Nesenā apvērsuma laikā Turcija gaidīja lielāku Eiropas Savienības (ES) un NATO valstu solidaritāti, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacījis Turcijas vēstnieks Latvijā Hairi Hairets Jalavs.
Intervijā laikrakstam Jalavs uzsvēra, ka apvērsums nebija tikai šī valsts vadītāja Redžepa Tajipa Erdoana iestudēts teātris savas varas stiprināšanai, tāpēc Turcija gaidīja lielāku ES un NATO valstu solidaritāti.
“Mēs, protams, gaidījām pavisam citu reakciju gan no Eiropas, gan ASV. Brīdī, kad militāristi centās gāzt valdību, mēs kā NATO dalībvalsts un potenciālā ES dalībvalsts gaidījām solidaritāti. Ja militāristi mēģinātu pārņemt varu kādā citā valstī, piemēram Spānijā, ES demonstrētu solidaritāti, paziņojot, ka tas ir nepieņemami. Tāpat tiktu atbalstīti ielās izgājušie cilvēki un leģitīmā, likumīgā, demokrātiski ievēlētā valdība. Vai tas notika? Nē!” norādīja vēstnieks.
“Zem [pučistu] tankiem gāja bojā 20 līdz 25 cilvēki. To, ka Pekinā, Tjaņaņmina laukumā, 1989. gadā cilvēki gāja bojā zem tankiem, visi atceras vēl šobaltdien, šīs fotogrāfijas joprojām ir aktuālas. Arī Turcijā cilvēki mēģināja apstādināt tankus, bet ES un ASV oficiālajos paziņojumos tas pat nav pieminēts. Piemēram, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs puča brīdī atradās vizītē Maskavā. Kāda bija viņa pirmā reakcija? Paziņojumā bija sacīts, ka “mēs cieši sekojam notikumu attīstībai”. Vai tāds signāls būtu jādod ļaudīm, kas izgājuši ielās, lai cīnītos pret militāro apvērsumu?” jautāja vēstnieks.
Vēstnieks apgalvojis, ka ES tomēr netīši nospēlējusi lielu lomu puča sagraušanā. “Gan tie ļaudis, kuri izgāja ielās, gan valdība joprojām ir ļoti ieinteresēti pievienoties ES, un viņi skaidri zināja, ka militārā valdība, ja nāks pie varas, šo projektu apstādinās un mēs vairs nevarēsim turpināt sarunas par iestāšanos. Manuprāt, pašlaik pats svarīgākais ir tas, ka jāmainās Eiropas attieksmei pret Turciju. Nav pieļaujami dubultstandarti. Jūs nedrīkstat šķirot un atbalstīt, piemēram, Spānijas iedzīvotājus, kuri cīnās pret militāru apvērsumu, bet neatbalstīt turkus tikai tāpēc, ka jums, piemēram, nepatīk Turcijas prezidents vai valdība. Pučistus noteikti iedrošināja [ES un ASV] attieksme pret notikumiem Ēģiptē – tur leģitīmo valdību, kas varu bija ieguvusi pēc vēlēšanām, gāza militārā apvērsumā, turklāt militāristus atbalstīja gan ASV, gan Eiropas valstis.”
Jau vēstīts, ka 16.jūlija naktī Turcijā notika apvērsuma mēģinājums, kura laikā valstī tika ieviests karastāvoklis un komendantstunda. Pēc neveiksmīgā apvērsuma gāja bojā 265 cilvēki, taču vairāki desmiti tūkstoši cilvēku zaudēja savas darba vietas, un vairāki simti arestēti.
Vēlāk pēc notikušā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka valstī uz trīs mēnešiem tiek ieviests ārkārtas stāvoklis.
Foto:PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Valdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākValsts prezidents: Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas agresijas noziegums paliek nesodīts
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferences ietvaros tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLembergs: Trampam ASV intereses ir prioritāte, Eiropai nāksies pārkārtoties
Pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, Eiropā gaidāmas pārmaiņas, uzskata politiķis Aivars Lembergs. “Apmēram pirms sešiem gadiem tā laika ASV prezidents Donalds Tramps...
Lasīt tālākLatvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...
Lasīt tālākAšeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālāk