Vairums iedzīvotāju rūpīgi seko līdzi visiem saviem ikmēneša tēriņiem
Kā liecina “Baltic International Bank Latvijas barometrs”, puse no pētījuma dalībniekiem rūpīgi seko līdzi visiem saviem ikmēneša tēriņiem. Vēl vairāk – 88% iedzīvotāju norāda, ka, iegādājoties pirmās nepieciešamības preces, vienmēr pievērš uzmanību to cenai.
Precizējot, kā aptaujas dalībnieki veic naudas ietaupīšanu, 49% iedzīvotāju par visbiežāko naudas taupīšanas paņēmienu atzīst iepirkšanos veikalos par zemākām cenām. 45% gadījumu tēriņu samazināšanai tiek gaidītas akcijas, kas kāroto preci ļauj iegādāties par lētāku cenu.
Neskatoties uz rūpīgu sekošanu līdzi ikmēneša tēriņiem, pētījuma dalībnieki lielākoties tomēr atzīst, ka plānotais ikmēneša budžets tiek pārtērēts. Turklāt 53% aptaujāto norāda, ka naudas pārtērēšana galvenokārt tiek saistīta ar pārtikas produktu iegādi. Citas preces šajā jautājumā pieminētas ievērojami retāk.
“Lai arī kopumā iedzīvotāju materiālais stāvoklis ir nedaudz uzlabojies, joprojām pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības preču izmaksas, salīdzinot ar iedzīvotāju ikmēneša budžetu, ir nesamērīgi lielas, kas lielai daļai iedzīvotāju ikdienā uztur spriedzi”, komentē Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Izsakot viedokļus, kāpēc Latvijas ražotie pārtikas produkti ir dārgāki par importētajiem, 40% uzskata, ka Latvijā ražotājiem ir mazāks atbalsts, kas liek noteikt augstāku produktu cenu, savukārt 38% pauž viedokli, ka Latvijas produktu cenu nosaka labāka kvalitāte.
“Latvijas iedzīvotājam gan agrāk, gan pašlaik ir diezgan svarīgi, lai patērētā pārtika būtu ražota Latvijā un tā būtu pēc iespējas dabiskāka. Tas ir labs signāls ražotājam un tirgotājam, ka šādām precēm var uzturēt cenu”, savu viedokli pauž Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.
Šajā jautājumā ar savām pārdomām dalās arī Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš: “No vienas puses acīmredzama ir palielas patērētāju daļas gatavība pievērst uzmanību tam, vai preces ir ražotas Latvijā. Varam pieņemt, ka vismaz daļai no viņiem preces vietējā izcelsme ir arī viens no iemesliem, lai tieši to izvēlētos. No otras puses iedzīvotājos ir teju vai pilnīga vienprātība, ka iepērkoties, jāskatās uz cenu.
No šīs atbildes mēs varam izdarīt provizorisku secinājumu, ka reti kurš Latvijas patērētājs būs gatavs regulāri izdot papildu naudu, ko varētu tikpat labi arī ietaupīt. Līdz ar to ārpus svētku tirdziņiem un specifiskiem nišas produktu segmentiem pašmāju ražotāji diez vai var cerēt uz iespējām piemērot būtisku uzcenojumu, tādējādi gūstot papildu ieņēmumus sava vietējā statusa dēļ.”
Foto:dawnfu/https://pixabay.com/en/users/dawnfu-259388//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk