Interneta mājas lapā on-line režīmā var sekot līdzi Latvijas parādam
Mājas lapā www.debt.lv var redzēt 32 ekonomiskos rādītājus, kuri tika izskaitļoti pamatojoties uz datiem no sekojošām mājas lapām: Latvijas Centrālā Banka, Valsts kase, Centrālā Statistikas Pārvalde, Kapitāla un Finanšu tirgus komisija, Latvijas Komercbanku asociācija, CIP Pasaules faktu grāmata un LURSOFT.
Rādītāji atspoguļo prognožu lielumus uz doto brīdi, vai uz doto brīdi par viena gada periodu (IKP uz doto brīdi, PVN ieņēmumi uz doto brīdi, par divpadsmit mēnešu periodu). Ārējais, iekšējais un kopējais valsts parāds aprēķināts pamatojoties uz kredītos un obligācijās aizņemtajām summām un procentiem. Visi pārējie rādītāji izskaitļoti ar lineārās prognozēšanas metodes palīdzību.
Mājas lapu izstrādāja finansu analītiķis Mitrofans Slobodjans ar programistu palīdzību no biedrības PatriotiLV.
Rādītāju izmaiņu dinamika, ļoti negatīvi raksturo kopējo ekonomisko stāvokli Latvijā. Neskatoties uz salīdzinoši zemo Valsts parādu attiecībā pret IKP, Latvijai ir ļoti liels Kopējais Ārējais Parāds, kas tiek noteikts kā valsts un privāto ārējo parādu summa. Pavisam nenormāla ir situācija, kad banku izsniegto kredītu summa pārsniedz piesaistīto noguldījumu summu, radot spekulatīvu efektu.
Neskatoties uz nelielo eksporta pieaugumu, importa daļas palielināšanās tendence Latvijā saglabājas un pieaug daudz straujāk, bet kopējā tekošā konta maksājuma bilance paliek negatīva. Tendence par pēdējiem divpadsmit mēnešiem parāda, ka Latvijas Banka, turpina izpirkt latus no brīvā apgrozījuma, par savām zelta rezervēm, kas norāda uz neuzticību Latvijas iedzīvotājiem attiecībā pret nacionālo valūtu.
Mājas lapas izveidošanas iemesls – Latvijas iedzīvotāju kompetences uzlabošana galvenajos ekonomikas jautājumos, monetārajā un fiskālajā politikā, kas nevis tiek aprakstīti izsakot daudz gudru loģisku slēdzienu, bet gan atspoguļojot konkrētus rādītājus un dodot tiem paskaidrojumus.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk