Vietējie strādāt sezonas darbus negrib, jāmeklē darba rokas ārzemēs
Vietējie strādāt negrib, jāmeklē darba rokas ārzemēs – ar šādu situāciju sastapušās vairākas vietējās saimniecības, kas sezonas darbu laikā nespēj nokomplektēt strādnieku komandu un ir spiestas aicināt cilvēkus no ārzemēm, citādi raža ies postā, vēsta raidījums “LNT Ziņas”.
Karstākais ogu novākšanas laiks Latvijā tuvojas noslēgumam. Taču daudzi krūmi vai lūzt no ogu svara un vērtīgie vitamīni kļūst par mēslojumu augsnei.
50 hektāru lielai ogu saimniecībai sezonas laikā nepieciešams ap 70 strādnieku, taču pašu mājās izdodas atrast tikai labi ja pusi komandas. Saimniecības vadītājs skaidro, ka šis ir pirmais gads, kad nācies pieaicināt Ukraiņu viesstrādniekus, kuri darba devējam izmaksā vairāk nekā vietējie.
“Likums nosaka, ka ir nepieciešams būt minimālai algai viesstrādniekam mēnesī no 818 eiro bruto. Sanāk, ka, protams, dēļ tā mēs ne visiem, bet pārmaksājam. Tādā ziņā, ka maksājam viesstrādniekiem vairāk. Otra lieta – viņus uzaicināt – tas arī maksā naudu. Arī aizbraukt un atvest viņus uz darbu,” stāstīja saimniecības “Lauberes ogu” vadītājs Aleksejs Fomičovs.
Lai atrastu strādniekus Latvijā, saimniecība ievietojusi sludinājumus internetā un dažādās reģionālajās avīzēs, tostarp arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) lapā, izlīmējusi plakātus tuvējā apkārtnē, pat izplatījusi informāciju sociālajos tīklos. Taču atsaucība ir niecīga. Arī jaunieši neizrāda interesi.
“Pārsvarā jaunieši vairāk sēž mājās pie datoriem. Un lauksaimniecība ir tā kategorija, kas prasa fizisku spēku, kur ir nepieciešams locīties, uzreiz sāp muguras,” sprieda Fomičovs.
Lasot ogas, nopelnīt var labi – to atzīst visi saimniecībā nodarbinātie. Katrs strādā atbilstoši savām fiziskajām iespējām. Ka atzīst strādnieki, dienā iespējams nopelnīt līdz 25 eiro.
Darbos šogad iesaistīti arī padsmit viesstrādnieki no Ukrainas, no kuriem lielākā daļa gan jau devusies prom. Saimnieks stāsta, ka saimniecībā palicis labākais, ātrākais un līdz ar to arī turīgākais ogu lasītājs – nopelnot ap 1000 eiro uz rokas.
“Tāda alga, kādu varu nopelnīt šeit, mums Ukrainā ir nepieredzēta greznība. Šeit, pastrādājot trīs mēnešus, mēs varam nopelnīt naudu, kas Ukrainā pietiktu veselam gadam, jo vidējā alga ir ap 200 eiro,” stāstīja Dmitrijs.
Tomēr algot viesstrādniekus ir dārgāk nekā vietējos cilvēkus. Ārzemniekus vajag arī izmitināt un piedāvāt atbilstošus sadzīves apstākļus. Mēdz būt gadījumi, kad ukraiņi ir čaklāki un salasa pat divreiz vairāk ogu nekā vietējie, jo ir ieinteresēti nopelnīt.
Tikmēr NVA dati liecina, ka oficiāli reģistrēts ir ap 6000 vakanču, bet no tām tikai 128 vakances ir attiecināmas uz lauksaimniecību. Bezdarbniekus mēģina motivēt, bet nevienu nevar piespiest pieņemt sezonas darba piedāvājumu.
“Ja darba devējs vēlas un viņam ir par grūtu vai nav iespējams atrast šos darbiniekus, var pajautāt mūsu attiecīgai reģiona filiālei un mēs atlasīsim pēc viņa pieprasījuma darbiniekus, kas būs jau motivēti un ieinteresēti,” klāstīja NVA direktora vietniece Inese Šteina.
Tikmēr “Lauberes ogas” saimnieks ar bažām raugās nākotnē, jo, saimniecībai palielinoties, pēc 2-3 gadiem jau vajadzēs ap 300 sezonas darbinieku. Pagaidām izskatās, ka būs jāaicina vēl vairāk viesstrādnieku.
NVA dati liecina, ka uz 1.augustu valstī ir gandrīz 77 500 bezdarbnieku. Ap 40% no viņiem – mazkvalificētie darbinieki.
Foto:keem1201/https://pixabay.com/en/users/keem1201-13988//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk