Vietējie strādāt sezonas darbus negrib, jāmeklē darba rokas ārzemēs
Vietējie strādāt negrib, jāmeklē darba rokas ārzemēs – ar šādu situāciju sastapušās vairākas vietējās saimniecības, kas sezonas darbu laikā nespēj nokomplektēt strādnieku komandu un ir spiestas aicināt cilvēkus no ārzemēm, citādi raža ies postā, vēsta raidījums “LNT Ziņas”.
Karstākais ogu novākšanas laiks Latvijā tuvojas noslēgumam. Taču daudzi krūmi vai lūzt no ogu svara un vērtīgie vitamīni kļūst par mēslojumu augsnei.
50 hektāru lielai ogu saimniecībai sezonas laikā nepieciešams ap 70 strādnieku, taču pašu mājās izdodas atrast tikai labi ja pusi komandas. Saimniecības vadītājs skaidro, ka šis ir pirmais gads, kad nācies pieaicināt Ukraiņu viesstrādniekus, kuri darba devējam izmaksā vairāk nekā vietējie.
“Likums nosaka, ka ir nepieciešams būt minimālai algai viesstrādniekam mēnesī no 818 eiro bruto. Sanāk, ka, protams, dēļ tā mēs ne visiem, bet pārmaksājam. Tādā ziņā, ka maksājam viesstrādniekiem vairāk. Otra lieta – viņus uzaicināt – tas arī maksā naudu. Arī aizbraukt un atvest viņus uz darbu,” stāstīja saimniecības “Lauberes ogu” vadītājs Aleksejs Fomičovs.
Lai atrastu strādniekus Latvijā, saimniecība ievietojusi sludinājumus internetā un dažādās reģionālajās avīzēs, tostarp arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) lapā, izlīmējusi plakātus tuvējā apkārtnē, pat izplatījusi informāciju sociālajos tīklos. Taču atsaucība ir niecīga. Arī jaunieši neizrāda interesi.
“Pārsvarā jaunieši vairāk sēž mājās pie datoriem. Un lauksaimniecība ir tā kategorija, kas prasa fizisku spēku, kur ir nepieciešams locīties, uzreiz sāp muguras,” sprieda Fomičovs.
Lasot ogas, nopelnīt var labi – to atzīst visi saimniecībā nodarbinātie. Katrs strādā atbilstoši savām fiziskajām iespējām. Ka atzīst strādnieki, dienā iespējams nopelnīt līdz 25 eiro.
Darbos šogad iesaistīti arī padsmit viesstrādnieki no Ukrainas, no kuriem lielākā daļa gan jau devusies prom. Saimnieks stāsta, ka saimniecībā palicis labākais, ātrākais un līdz ar to arī turīgākais ogu lasītājs – nopelnot ap 1000 eiro uz rokas.
“Tāda alga, kādu varu nopelnīt šeit, mums Ukrainā ir nepieredzēta greznība. Šeit, pastrādājot trīs mēnešus, mēs varam nopelnīt naudu, kas Ukrainā pietiktu veselam gadam, jo vidējā alga ir ap 200 eiro,” stāstīja Dmitrijs.
Tomēr algot viesstrādniekus ir dārgāk nekā vietējos cilvēkus. Ārzemniekus vajag arī izmitināt un piedāvāt atbilstošus sadzīves apstākļus. Mēdz būt gadījumi, kad ukraiņi ir čaklāki un salasa pat divreiz vairāk ogu nekā vietējie, jo ir ieinteresēti nopelnīt.
Tikmēr NVA dati liecina, ka oficiāli reģistrēts ir ap 6000 vakanču, bet no tām tikai 128 vakances ir attiecināmas uz lauksaimniecību. Bezdarbniekus mēģina motivēt, bet nevienu nevar piespiest pieņemt sezonas darba piedāvājumu.
“Ja darba devējs vēlas un viņam ir par grūtu vai nav iespējams atrast šos darbiniekus, var pajautāt mūsu attiecīgai reģiona filiālei un mēs atlasīsim pēc viņa pieprasījuma darbiniekus, kas būs jau motivēti un ieinteresēti,” klāstīja NVA direktora vietniece Inese Šteina.
Tikmēr “Lauberes ogas” saimnieks ar bažām raugās nākotnē, jo, saimniecībai palielinoties, pēc 2-3 gadiem jau vajadzēs ap 300 sezonas darbinieku. Pagaidām izskatās, ka būs jāaicina vēl vairāk viesstrādnieku.
NVA dati liecina, ka uz 1.augustu valstī ir gandrīz 77 500 bezdarbnieku. Ap 40% no viņiem – mazkvalificētie darbinieki.
Foto:keem1201/https://pixabay.com/en/users/keem1201-13988//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk