Deputātiem šodien jāizšķiras par atklāto balsojumu
Neraugoties uz to, ka juristi iebilst valsts amatpersonu ievēlēšanas lietderībai atklātā balsojumā, Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi Saeimas kārtības ruļļa grozījumus trešajam lasījumam, kas paredz virkni amatpersonas ievēlēt tieši šādā kārtībā.
«Aizklātā balsojumā balsotājs jūtas visērtāk – nav jājūtas vainīgam par izvēli, ja viņš izdara to atbildīgi. Iespējams, ka viņš kādam iepriekš apsolījis konkrētu balsojumu, bet aizklātais balsojums viņam dod iespēju nobalsot saskaņā ar sirdsapziņu,» saka Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Jānis Neimanis.
Komisijas pieņemtie grozījumi paredz atteikties no Saeimas Prezidija locekļu, tiesībsarga, valsts kontroliera, tiesnešu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja un citu amatpersonu apstiprināšanas amatā aizklātā balsojumā.
Šādi grozījumi kārtības rullī tika ierosināti, jo daļa deputātu līdz ar daļu sabiedrības uzskatīja, ka kārtības rullis paredz nesamērīgi daudz aizklātu balsojumu par valsts amatpersonām. Atzīts, ka aizklātumu deputāti nereti izmantojuši, lai slēptu savus balsojumus un to motīvus. Savukārt atklāta balsošana atbilstot parlamentārās demokrātijas principam.
«Vēlētājiem ir jābūt informētiem par deputātu rīcību un viedokļiem. Nezinot to, kā deputāts balsojis, vēlētājs var tikai minēt par attiecīgā deputāta rīcības atbilstību viņa deklarētajām vērtībām un solītajam pirms vēlēšanām,» pauž Juridiskās komisijas viedoklis.
Diskutējot par amatpersonu ievēlēšanu, Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs norādīja, ka nav īsti skaidrs, kā ievēlēt valsts kontrolieri, jo normatīvajos aktos teikts, ka tas ievēlējams tādā pašā kārtībā kā tiesneši. Savukārt tajos pašos noteikumos atrunāts, ka Satversmes tiesas tiesnešus ievēl aizklāti. Konsultējoties ar Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu, tika panākta vienošanās, ka uz valsts kontrolieri attiecināms atklātais balsojums.
Ventspils mērs Aivars Lembergs gan saskatījis pretrunas tiesiskuma koalīcijas retorikā. Izstudējot Vienotības, kas ir vieni no galvenajiem šo grozījumu virzītājiem, viņš pamanījis, ka pašas Vienotības valde tiek vēlēta aizklātā balsojumā.
Juridiskā komisija skata arī likuma grozījumus, kuros varētu tikt paredzēta arī Valsts prezidenta ievēlēšana atklātā balsojumā. Tomēr līdz šādai procedūrai Latvijai, šķiet, vēl ilgāku laiku būs jāpagaida. Piemēram, konstitucionālo tiesību eksperts profesors Ringolds Balodis uzskata, ka Latvijā atklātas prezidenta vēlēšanas Saeimā vēl nav vajadzīgas. Viņš atzīst, ka dažās valstīs, piemēram, Grieķijā, prezidents parlamentā tiek ievēlēts atklātā balsojumā, taču uzskata, ka politiķiem vajag atstāt vietu manevriem. «Var jau izdarīt tāpat kā ar Saeimu – vispirms atlaist un tad skatīties, kas notiek, bet labāk tomēr nepārsteigties,» teica eksperts.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Lembergs: Valdība nerūpējas par valsti
Valdība neko nedara, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos, uzskata partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Runājot par to, ko valdība piedāvā...
Lasīt tālākLembergs: Lielbritānija ignorē manas cilvēktiesības
Lielbritānija pakļāvusi sankcijām bijušo Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, liecina Lielbritānijas oficiālās valdības informācijas vietnē publicētā ziņa. Komentējot...
Lasīt tālākSaeima atbalsta efektīvāku nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu
Lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu efektīvu nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu un īstenošanu, tostarp cīņā pret terorismu un tā finansēšanu, Saeima ceturtdien, 10.oktobrī,...
Lasīt tālākIesaldē politisko partiju finansējumu
Saeima “iesaldē” politisko partiju finansējumu, paredz ceturtdien, 26.septembrī, pieņemtais grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Šīs izmaiņas rosināja Saeimas...
Lasīt tālākLembergs: ukraiņiem mēs varam palīdzēt, bet paši sev nē – vai tas nav nožēlojami?
Gar Latvijas–Baltkrievijas robežu pabeigta žoga izbūve gandrīz 145 kilometru garumā. Līdz šī gada beigām vēl turpināsies nepieciešamās infrastruktūras, tostarp patruļtaku, laipu un...
Lasīt tālākLatvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā
Latvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā, un tajā būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni,...
Lasīt tālākAS vēršas prokuratūrā un gatavo lēmumu par “airBaltic” pamatkapitāla samazināšanu apturēšanu
Nesaņemot atbildes par sabiedrības ieguldīto līdzekļu atgūšanu, APVIENOTAIS SARAKSTS (AS) vēršas prokuratūrā un gatavo Saeimas lēmumu par tālāko darbību ar “airBaltic” pamatkapitāla...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija: vēlētāji būs jāinformē, ja priekšvēlēšanu aģitācijā izmantots mākslīgais intelekts
Priekšvēlēšanu aģitācijā būs jānorāda, ja tās tapšanā izmantots mākslīgais intelekts, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3.septembrī, otrajam lasījumam...
Lasīt tālākLembergs: Ja “Latvijai un Ventspilij” turpinās būt pie varas un es būšu atbalstīts no vēlētāju puses, es to procesu uzraudzīšu
Es jūtos gandarīts, ka varu strādāt piezemētākā režīmā, kādā neesmu dzīvojis 35 gadus, intervijā Ventas Balss sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Šī gada maijā bija man svinīgs...
Lasīt tālākZZS aicina valdību un Saeimu lemt par Jelgavas novada domes atlaišanu
Ievērojot politiskās kaislības, kas var aizēnot pašvaldības funkciju izpildi, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) sadarbības partnerus aicinās diskutēt par Jelgavas novada domes atlaišanu. ZZS...
Lasīt tālāk