VK: SIF naudu izmantojuši tie projekti, kuriem tā nemaz nepienākas
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kura mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju, atbalstot arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu, ne visos gadījumos ir nodrošinājis vienotu iesniegto projektu izvērtēšanu un pieņemto lēmumu izsekojamību, kā arī neatbilstoši piemērojis projektu finansēšanas metodi – vienas vienības izmaksu likmi, secinājusi Valsts kontrole (VK).
SIF administrē gan valsts budžeta, gan ārvalstu finanšu līdzekļus. VK revīzijā vērtēja laikā no 2012. līdz 2015.gadam 15 atbalsta programmu ietvaros 151 projekta īstenošanai atvēlēto valsts budžeta līdzekļu 1,87 miljonu eiro apmērā piešķiršanas un izlietojuma kontroles procesu. Pārbaudīto projektu vidū bija, piemēram, latviešu valodas apguve pieaugušajiem, apmaiņas programmas latviešu un mazākumtautību jauniešiem, vasaras nometnes Latvijas un diasporas bērniem un citi.
Izvērtējot deviņu atbalsta programmu ietvaros rīkoto projektu iesniegumu vērtēšanas procesu, secināts, ka SIF ne visos gadījumos ir nodrošinājis vērtēšanas procesa dokumentēšanu un pieņemto lēmumu izsekojamību, kā arī vienotu pieeju projekta iesniegumu izvērtēšanā, tā radot šaubas par SIF pieņemto lēmumu pamatotību. Piemēram, projektu vērtētāji bieži vien nav norādījuši vērtējuma samazinājuma iemeslus, piešķirtais vērtējums nav atbildis sniegtajiem komentāriem. Iemesls pieļautajām kļūdām ir trūkumi SIF iekšējās kontroles sistēmā. Revidenti uzskata, ka šie trūkumi ir ietekmējuši trīs programmu projektu iesniegumu vērtēšanas rezultātus. Ja SIF būtu rīkojies atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem, tiktu atbalstīti citi attiecīgajā programmā iesniegtie projekti.
Lai mazinātu administratīvo slogu, SIF projektu konkursos izmanto iespēju piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Finanšu regulā noteikto vienas vienības izmaksu likmi un regulas piedāvātās priekšrocības nepārbaudīt finansējuma saņēmēju faktiskās izmaksas, bet tikai veikt projekta rezultātu, kas sasniegti iepriekš noteikta finansējuma robežās, pārbaudi. Revīzijā secināts, ka SIF vienas vienības izmaksu likmi piemērojis neatbilstoši. SIF neizpilda regulā noteikto, proti, nav izstrādājis aprēķina metodiku un nav nodrošinājis, ka vienas vienības izmaksu aprēķins ir iepriekš noteikts, taisnīgs, objektīvs un pierādāms. Tā vietā SIF akceptē katra projekta īstenotāja faktiskās izmaksas. Laikā no 2012. līdz 2015.gadam revīzijas izlasē iekļautajās atbalsta programmās, pamatojoties uz neatbilstoši noteikto vienas vienības izmaksu likmi, SIF noslēdzis līgumus par 44 projektu īstenošanu, piešķirot valsts budžeta finansējumu 697 105 eiro apmērā.
SIF, slēdzot līgumus ar projektu īstenotājiem, vienas vienības izmaksas noteicis atbilstoši katra projektu īstenotāju noteiktajām izmaksām ļoti atšķirīgā diapazonā. Piemēram, programmas “Latviešu valodas apguve, 2014 – 2016” ietvaros par valodas apmācību Latgales reģionā noslēgti līgumi ar projektu īstenotājiem par vienas vienības izmaksām robežās no 108 eiro līdz 191 eiro. “Neatbilstoši piemērojot vienas vienības izmaksu metodi, SIF rada valsts budžeta līdzekļu neekonomiska un nepamatota izlietojuma risku, jo nav gūstama pārliecība, ka attiecīgās programmas mērķis ir sasniegts ar mazāko valsts budžeta līdzekļu izlietojumu,” akcentē valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Lai gan SIF nav pienākuma pārbaudīt projekta īstenošanas faktiskos izdevumus, ja projekti tiek finansēti, izmantojot vienas vienības izmaksu likmi, revidenti izlases veidā šādas pārbaudes veica, konstatējot dažādas neatbilstības. Piemēram, projektu īstenotāji slēguši līgumus ar radiniekiem, projektu izdevumi nav identificējami, jo ar projektu īstenošanu saistītajos dokumentos nav norādīti noslēgto līgumu numuri, kā arī projekti īstenoti neatbilstoši programmas konkursa nolikumam. Konstatēti arī gadījumi, ka projektu īstenošanas izdevumos ir iekļauta samaksa par pakalpojumiem un precēm, kas iegādātas īsi pirms projekta beigām vai pēc projekta aktivitāšu noslēguma, izdevumi, kas attiecas uz projekta iesnieguma sagatavošanu, nav saistīti ar projekta īstenošanu vai veikti par periodu, kad projekta aktivitātes nav notikušas. Vienlaikus VK vēlas norādīt: ja projektu īstenošanas līgumos ir noteikts, ka projektu īstenotājiem ir detalizēti jāatskaitās par katru projektu attiecināmo izmaksu pozīciju, pamatojot izmaksas ar attaisnojuma dokumentiem, – SIF piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību un kontroli nodrošina, un tādā gadījumā revīzijā konstatētās neatbilstības uz konkrēto gadījumu netiek attiecinātas.
VK fondam ir sniegusi četrus ieteikumus, aicinot nodrošināt projektu iesniegumu vienlīdzīgu un izsekojamu vērtēšanas procesu, atbilstošu vienas vienības izmaksu likmes piemērošanu, veikt pasākumus finansējuma izlietojuma kontroles un projektu finansēšanas līgumu saistību izpildes uzraudzības uzlabošanai, kā arī izvērtēt iespēju atgūt no projektu īstenotājiem valsts budžeta līdzekļus, kuri izlietoti neatbilstoši līgumu nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām.
Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk