Tiesībsargs Juris Jansons: Latvija grimst nabadzībā
Latvijā izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem (14% no IKP 2013. gadā) ir viszemākie ES, un sociālajiem pārvedumiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu, savā dienestu darba dokumentā ziņojumā par Latviju 2016. gadā norādījusi Eiropas Komisija.
“Latvijas ieguldījums sociālās atstumtības novēršanas pabalstos (tostarp GMI jeb garantētais minimālais ienākums) ir tikai 0,1 % no IKP, turpretī ES vidējais rādītājs ir 0,5 %. Ieguldījums mājokļa pabalstos ir tikpat mazs: 0,1 % no IKP, salīdzinot ar 0,6 % ES. Sociālās palīdzības finansējums ir pilnībā decentralizēts, un tas var vēl vairāk saasināt reģionālo nevienlīdzību. Turklāt sociālās palīdzības sistēma nenodrošina pietiekamu atbalstu pabalstu saņēmējiem, lai palīdzētu viņiem atgriezties atpakaļ darba tirgū,” uzsvērts ziņojumā.
Komisija kā cerību uz situācijas uzlabojumu norāda Latvijas valdība plānu ar 2017. gadu noteikt minimālo ienākumu līmeni, ar kuru paredzēts nodrošināt vispārēju sociālās drošības tīklu. Tomēr tiesībsargam ir pamats skeptiski lūkoties uz konkrētās koncepcijas iedzīvināšanu. Proti, minimālo ienākumu līmeņa ieviešana nav vērojama valdības piedāvātajā valsts budžeta paketē 2017. gadam.
“Gadu no gada, uzklausot iedzīvotājus klātienē un, vērtējot iedzīvotāju iesniegumu saturu, es nonāku pie skaudra secinājuma – Latvijas lielākā problēma ir nabadzība. Nabadzība, pie kuras lielākā daļa iedzīvotāju paši nemaz nav vainojami. Te nav stāsts par tiem, kas paši izvēlējušies dzīvot pēc saviem likumiem: nestrādāt, nemācīties, nemaksāt nodokļus, nevērīgi izturēties pret savu veselību, un tamlīdzīgi. Mani satrauc to iedzīvotāju likteņi, kas bijuši gana atbildīgi pret sevi, citiem un savu valsti, tikai apstākļu sakritības dēļ nonākuši neapskaužamā situācijā. Satraucoši, ka bieži vien tās ir personas, kuras atbilstoši starptautiskajam standartam būtu jāsaņem īpašāka valsts aizsardzība, tā saucamie, mazāk aizsargātie iedzīvotāji: bērni, gados veci cilvēki, personas ar invaliditāti, strādājošas sievietes maternitātes periodā, nepilnās ģimenes, patvēruma meklētāji”, – norāda Juris Jansons, Latvijas Republikas tiesībsargs.
Latvijas sociālās realitātes aina skaitļos viennozīmīgi norāda uz to, ka Latvija grimst nabadzībā:
Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 tūkstoši jeb 31% iedzīvotāju;2
Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem. 2012. gadā valsts turīgākie 10% iedzīvotāju kopumā saņēma 26% no visiem ienākumiem. Vēl lielāka iedzīvotāju nevienlīdzība vērojama tikai Bulgārijā;
70% jeb 322 tūkstoši Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī,4 līdz ar ko Latvijā, pretēji citām valstīm, vērojams salīdzinoši augsts nabadzības riska īpatsvars tieši vecāku cilvēku vidū;5
Īpaši augsts nabadzības un sociālās atstumtības risks vērojams starp sievietēm pensijas vecumā – līdz pat 47%. Ja sieviete dzīvo viena, šis nabadzības riska rādītājs pieaug līdz 67%;6 XE “5” XE “5”
Satraucoši, ka Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai tiek pakļautas arī personas, kas strādā mazkvalificētos darbos un saņem minimālo darba algu, kas pēc nodokļu nomaksas pamatā ir vien 270 eiro.7 Nabadzības riskam pakļauti 9% nodarbināto.
Augstākais nabadzības risks vērojams Latgalē – līdz pat 40% nabadzīgo iedzīvotāju dzīvo tieši Latgales reģionā, salīdzinoši Rīgā dzīvo tikai 13% nabadzīgo iedzīvotāju.
Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu ir viena no viszemākajām Eiropas Savienībā. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir ļoti ierobežota, aptuveni katrs piektais Latvijas iedzīvotājs nepieciešamības gadījumā nav vērsies pie veselības aprūpes speciālista.
Pēdējo gadu laikā Latvijā ievērojami pieaudzis personu ar invaliditāti skaits.
No 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros un kuri ieguvuši alternatīvo statusu, 21 cilvēks jau Latviju ir pametis.
Labklājības tematikai tiesībsargs ir pievērsies vairākkārtīgi. Gandrīz visi svarīgākie cilvēktiesību dokumenti runā par labklājību kā mērķi, uz kuru tiekties, kā vērtību, normu, kas katrai demokrātiskai valstij jānodrošina tās iedzīvotājiem.
Tiesībsarga pēdējo gadu aktivitātes labklājības veicināšanai:
2012. gadā par nabadzības risku Latvijā tiesībsargs informēja starptautiskos sadarbības partnerus;
2013. gadā aicināja likumdevēju ratificēt Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu pilnā apmērā;
2013. gada septembrī ar Ziņojumu par nabadzību uzstājās Eiropas ombudu tīkla sanāksmē Dublinā;
2015. gadā tiesībsargs vērsās pie jaunievēlētā Valsts prezidenta R. Vējoņa, norādot, ka valdība, nosakot prioritātes, gadu no gada atrod valsts attīstībai svarīgākas nozares, bet ne tādas kā sociāla drošība, pieejama veselības aprūpe un iedzīvotāju labklājība. Tādējādi valsts līmenī sociālās jomas problemātika tiek risināta minimāli vai tiek atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Ar šādu attieksmi grūti atzīt, ka sociālais taisnīgums Latvijā tiktu īstenots ne tikai vārdos, bet arī darbos;
Šā gada jūlijā 13. Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas seminārā diskusijās par sociālo tiesību ietvaru, iepazīstinot ar reāliem piemēriem no dzīves, tiesībsargs aicināja klātesošos no teorijas pāriet uz praksi un apsvērt, vai reālie piemēri no dzīves liecina par pietiekami atbildīgi noteiktu sociālā minimuma slieksni Latvijā.
Foto:Kaboompics/https://pixabay.com/en/users/kaboompics-1013994/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
ZZS: Mazinot birokrātiju, jānosaka īsāki iesniegumu izskatīšanas termiņi valsts iestādēs
Pēc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iniciatīvas izstrādāti un izskatīšanai parlamentā iesniegti grozījumi Iesniegumu likumā, lai, mazinot birokrātiju, noteiktu savlaicīgāku un efektīvāku...
Lasīt tālākNedēļa iesāksies ar saulainu un siltu laiku
Aizvadītajā nedēļas nogalē anticiklons Latvijā atnesa siltu, saulainu un sausu laiku, un arī jaunā darba nedēļa iesāksies ar līdzīgiem laika apstākļiem, gaisam daudzviet iesilstot līdz...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeima uzdod Ministru kabinetam izvērtēt, vai alkohola aizlieguma slieksni paaugstināt līdz 21 gada vecumam
Saeima ceturtdien, 6. martā, nolēma uzdot Ministru kabinetam izvērtēt, vai būtu atbalstāma alkohola iegādes un lietošanas aizlieguma sliekšņa paaugstināšana līdz 21 gada vecumam. Saeima...
Lasīt tālākNedēļas nogalē gaidāms silts laiks bez nokrišņiem
Nedēļas nogalē Latvijas teritorijai no dienvidiem pietuvosies anticiklons, atnesot siltu un sausu laiku, bet jau jaunās nedēļas sākumā pastiprināsies ciklona ietekme - debesis aizklās mākoņi,...
Lasīt tālākDeputāti aicina mazināt birokrātisko slogu “mūžīgo bērnu” aizgādņiem
Birokrātiskais slogs, ar ko saskaras “mūžīgo bērnu” aizgādņi rīcībspējas ierobežošanā, ir jāmazina, otrdien, 4. martā, pauda Sociālo un darba lietu komisijas deputāti un aicināja...
Lasīt tālākAizsardzības ministrija attīstīs bezpilota lidaparātu pretdarbības jeb pretdronu risinājumus
Aizsardzības ministrija noslēgusi trīs pētniecības un izstrādes (Research and Development, R&D) līgumus bezpilota lidaparātu pretdarbības attīstībai, turpinot mērķtiecīgu nacionālo...
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākNedēļa iesāksies ar nokrišņiem bagātu un vējainu laiku
Šonedēļ pāri Eiropas ziemeļiem virzīsies vairāki ciklonu centri. Debesis virs Latvijas lielākoties klās mākoņi, kas palaikam atnesīs nokrišņus, pastiprināsies arī vējš. Savukārt...
Lasīt tālākNo 1. marta – izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmēs
2025. gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Līdz ar likmju maiņu alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājuma inventarizācija,...
Lasīt tālāk