Turcija apsver rīkot referendumu par sarunām ar ES
Turcija apsver iespēju rīkot tautas nobalsošanu par valsts iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību (ES), pavēstījis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Referendums varētu notikt tāpēc, ka sarunu gaita ar ES ir pārāk lēna. Erdogans paziņoja, ka līdz gada beigām gaidīs atbildi no Briseles. Ja sarunās nebūs progresa, viņš vērsīsies pie iedzīvotājiem ar lūgumu paust viedokli par valsts attiecībām ar savienību.
Turcija pieteikumu par iestāšanos Eiropas Savienībā iesniedza jau 1987. gadā, bet sarunas sākās 2005. gadā. Patlaban veiksmīgi pabeigta tikai viena no 35 sarunu sadaļām.
Jau vēstīts, ka Turcija vēlas iestāties Eiropas Savienībā (ES) līdz 2023.gadam, kas sakrīt ar Turcijas Republikas dibināšanas 100.gadadienu.
Šādu ieceri vācu laikrakstam “Die Welt” paziņojis Ankaras vēstnieks ES Selims Jenels, skaidrojot, kā tā būtu valsts kulminācija, līdz 100.gadadienai kļūstot arī par ES dalībvalsti.
Jenels skaidroja, ka ilgtermiņā palikšana ārpus ES Ankarai neesot pieņemama un aicināja Vācijas kancleri Angelu Merkeli un citus ietekmīgākos Eiropas politiķus tuvākajā laikā apmeklēt Turciju, jo tas veicinātu atbalstu demokrātijai pēc jūlijā notikušā neveiksmīgā militārā apvērsuma.
Tajā pašā laika gan pašā Eiropā pieņemas spēkā aicinājumi apturēt ES iestāšanās sarunas ar Turciju, jo tā arvien vairāk attālinās no bloka izvirzītajiem demokrātijas standartiem. Viens no iemesliem ir arī aizvien tuvākās Turcijas attiecības ar Krieviju. Kā viena no problēmām tiek minēta arī cilvēktiesību neievērošana Turcijā.
Foto:PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk