Britu ekspremjers uzskata, ka pastāv iespēja rīkot vēl vienu “Brexit” referendumu
Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Džons Meidžors ir pārliecināts, ka pastāv iespēja rīkot vēl vienu referendumu par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES).
Viņš norādīja, ka viņš dzirdējis argumentu, ka 48% par palikšanu balsojušo cilvēku nevajadzētu būt teikšanai par to, kas notiek. “Man to ir grūti pieņemt,” norādīja Meidžors.
“Vairākuma tirānija nekad nav tikusi piemērota demokrātijā, un to nevajadzētu piemērot šajā konkrētajā demokrātijā,” uzsvēra premjerministrs.
Viņš norādīja, ka parlamenta ziņā ir tas, vai sabiedrībai vajadzētu dot iespēju lemt par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem.
“Es nezinu, vai tas notiks. Es domāju, ka mums jāskatās, kā lietas izvēršas, pirms mēs nolemjam, kas tieši ir jādara,” atzina Meidžors.
Vienlaikus viņš pauda cerību, ka izdosies panākt vienošanos, kas ļaus valstij palikt pēc iespējas tuvāk ES un tās vienotajam tirgum.
Jau vēstīts, ka Londonas Augstā tiesa nolēmusi, ka parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par izstāšanās sākšanu no Eiropas Savienības.
Tiesa pagājušajā mēnesī uzklausīja aktīvistus, kuri pauda, ka Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai bez parlamenta atbalsta nav pilnvaru iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, lai sāktu oficiālu izstāšanās procesu.
Lai arī Lielbritānijas premjere paredz, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES process ilgs divus gadus, tiesas pieņemtais lēmums varētu aizkavēt “Brexit” īstenošanu. Likumdevēji varētu ietekmēt tā procesu, ja vairākums iestāsies pret Lielbritānijas izstāšanos. Jāatgādina, ka Mejas valdošā Konservatīvā partija gan ir lielākā partija parlamenta un tai ir balsu vairākums.
Lielbritānijas valdība nekomentē tiesas lēmumu. Tai ir tiesības to pārsūdzēt un eksperti pieļauj, ka tā arī varētu notikt.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Eksperti paredz, ka “Brexit” sarunas būs smagas, it īpaši ar tām valstīm, tai skaitā Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju, kas nevēlas pamest ES.
Foto:Justin Frisch/https://www.flickr.com/photos/purplegecko//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk