Sudraba aicina “izbeigt klaušu laikus” Latvijā
Frakcija “No sirds Latvijai” nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurā aicina izmantot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības un atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un Izglītības likumā. “No sirds Latvijai” uzskata, ka Saeimas pozīcija, pieņemot grozījumus šajos likumus, ir klaji ignorējusi sabiedrības viedokli.
“Ar nožēlu jākonstatē, ka arvien biežāk Latvijā vērojamas klaušu attiecības, kad zemes kungu funkcijas pilda Saeimas pozīcijas deputāti un uzblīdusī ierēdniecība, kas faktiski par vergiem padarījuši Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus. Tā vietā, lai domātu par cilvēkiem, par valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanu un tēriņu samazināšanu, par atbalstu uzņēmējdarbībai, kā galvenais tiek noteiks, ka jāsavāc pēc iespējas vairāk meslu un jāsoda par brīvdomību. Tāpēc aicinājām Valsts prezidentu patiesi iedziļināties Mikrouzņēmumu nodokļa likuma un Izglītības likuma grozījumos, atdot tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai un cilvēkiem dot cerību, ka Latvijai patiesi ir nepieciešams ikviens iedzīvotājs, uzņēmējs, pedagogs,” uzsver “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba.
Neraugoties uz mazo un vidējo uzņēmēju iebildumiem un pat publiskiem protestiem vara nolēmusi, ka ar 2019.gada 1.janvāri likvidējams mikrouzņēmumu režīms, pagaidām nepiedāvājot vietā neko jaunu. “No sirds Latvijai” ieskatā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi ne tikai neatbilst labai valsts pārvaldībai un vairo sabiedrības neuzticēšanos varai, bet ir arī pretrunā ar Satversmes 90.pantā noteiktajām cilvēka pamattiesībām, ka “ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”.
Savukārt Izglītības likumā ietvertais regulējums rada plašas interpretācijas iespējas un pieļauj subjektīvu un pat negodprātīgu rīcību, atļaujot jebkurā brīdī atlaist no darba nevēlamu izglītības iestādes vadītāju un/vai pedagogu, jo nav noteikts, kā darba devējs izvērtēs to, ka izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs, piemēram, audzinās krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprinās piederību Latvijas Republikai. “Pedagogiem mēs uzticam savu lielāko dārgumu – mūsu bērnus, tajā pašā laikā ar minētajiem grozījumiem mēs radām šaubas, ka tieši šobrīd, pēkšņi, Latvijas skolās ir radies liels skaits nelojālu, neprofesionālu pedagogu, jo grozījumi ir jāpieņem steidzami divos lasījumos. “No sirds Latvijai” arī uzskata, ka ir jāizvērtē, vai likuma turpmākā piemērošana būs samērojama ar Satversmes 100.pantu, kas nosaka, ka “ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju un paust savus uzskatus”,” saka I.Sudraba.
Vēstulē valsts prezidentam, “No sirds Latvijai” norāda, ka vēl joprojām nav izstrādi pārdomāti risinājumi internātskolu tālākai pastāvēšanai, bet likumā jau ir paredzēts pārtraukt šo skolu finansēšanu no valsts budžeta ar 2018.gada 1.janvāri. Šāds valdības piedāvājums ir īslaicīgs risinājums finansējuma atrašanai pedagogu atlīdzības reformai, neuzklausot un nerēķinoties ar speciālistu un profesionāļu viedokli, turklāt nezinot kāds būs 3000 bērnu liktenis, kuri šobrīd mācās internātskolās.
Kā jau ziņots iepriekš, “No sirds Latvijai” 23.novembrī vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas būtiski maina bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai kārtību.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk