ES līderi vēlas ātrāk sākt sarunas par Lielbritāniju aiziešanu no ES
Eiropas Savienības (ES) līderi šonedēļ tiksies samitā, lai vienotos pēc iespēju ātrāk sākt sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības(ES), pirmdien pavēstījuši informācijas avoti.
Tuvojoties gada nogalei, Eiropas Savienība (ES) sākusi gatavoties vēsturiskajām sarunām par Lielbritānijas aiziešanu no bloka. Ceturtdien paredzētajā 27 dalībvalstu samitā, kurā pilnībā nepiedalīsies Lielbritānijas premjerministre Tereza Meja, ES līderi nāks klajā ar paziņojumu par galvenajiem sarunu principiem.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja solījusi nodrošināt valsts pilnīgu izstāšanos no Eiropas Savienības, neskatoties uz tiesas lēmumu, ka šāds solis jāapstiprina britu parlamentam.
Meja likusi noprast, ka pretosies mēģinājumiem piespiest viņu mainīt pieeju izstāšanās procesam. “Tauta ir izdarījusi izvēli un izdarījusi to pārliecinoši. Valdības atbildība ir paveikt darbu un pilnībā izpildīt tās instrukcijas,” uzsvēra Meja.
Lai arī Lielbritānijas premjere paredz, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES process ilgs divus gadus, tiesas pieņemtais lēmums varētu aizkavēt “Brexit” īstenošanu.
Tikmēr ES līderi paziņojuši, ka ir “gatavi vest sarunas”, tiklīdz Meja iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu, kas regulē izstāšanos no ES. Viņu intereses ir šīs sarunas sākt pēc iespējas ātrāk.
Eiropas Komisijas (EK) delegācijas vadītājs sarunām ar Lielbritāniju Mišels Barnjē pagājušajā nedēļā paziņoja, ka vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no ES jāpanāk līdz 2018.gada oktobrim, lai Eiropas Parlaments un Lielbritānijas parlaments vienošanos varētu apstiprināt līdz 2018.gada oktobrim.
Pēc Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanas Briselei un Londonai būs divi gadi, lai vienotos par izstāšanās noteikumiem. Šo termiņu var pagarināt, ja tam piekritīs visas 28 ES dalībvalstis.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Eksperti paredz, ka “Brexit” sarunas būs smagas, it īpaši ar tām valstīm, tai skaitā Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju, kas nevēlas pamest ES.
Foto:Number10/https://www.flickr.com/photos/number10gov//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk