Nekārtības IZM grauj augstākās izglītības prestižu Latvijā
Nav noslēpums, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) jau vairākus gadus valda nekārtības, kas arvien pamanāmākas kļuva līdz ar “Vienotības” deputāta Kārļa Šadurska nokļūšanu pie nozares vadības stūres. Ministrija kļuvusi par īstu sabiedrības “rūpju bērnu” – sākot jau no pedagogu algu un skolu tīklu reformām, beidzot ar izglītības kvalitātes uzraudzību un nepamatotām augstskolu reorganizācijām. Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska publiski paustās idejas kļūst arvien absurdākas un, šķiet, ka tā viņš sabiedrībā cenšas radīt ilūziju, ka rosīgi strādā, lai gan patiesībā reformas ir bezmērķīgas un nepārdomātas.
Līdz šim ministrijai tā arī nav izdevies veiksmīgi īstenot savas ieceres, par ko pārliecinājāmies jau vasarā, kad pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem, tika apstiprināts jaunais pedagogu atalgojuma modelis. Solījumi par vienlīdzību un taisnīgumu cieta neveiksmi un tā vien izskatās, ka jaunā sistēma demotivēs tos skolotājus, kuri iegulda savu enerģiju papildus izglītības pasākumos, piemēram, ārpusstundu interešu nodarbībās. Arī solītais algu pieaugums daudziem pedagogiem izpalika un radīja kārtējo vilšanos.
Pašlaik izglītības sistēma cieš no vēl viena IZM sasteigta lēmuma, par kuru uzzinājām pirms pāris nedēļām. Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar negaidītu ieceri pievienot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) Latvijas Universitātei (LU). Ministrija gan joprojām nespēj uzrādīt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas reorganizācijas plānu un tā vietā figurē tikai īss melnraksts uz divarpus lappusēm bez konkrētiem skaitļiem un ekonomiskā pamatojuma.
Plāna neesamība novērojama arī ministrijas iecerē uzlabot skolēnu sniegumu, kā rezultātā jau no septembra pakāpeniski tiks mainīts mācību saturs. Jau tagad tiek pārmests īsais pielāgošanās laiks, savukārt skolotāji pauž neizpratni par kompetencēs balstītu izglītības saturu un ir neziņā par to, kā būs jāmāca un kas gaidāms.
Papildus tam, izglītības prestižu grauj arī interneta vidē plaukstošais un zeļošais bakalaura un maģistra darbu pirkšanas pārdošanas bizness, kurā, kā izrādās, visticamāk, iesaistīti arī paši pasniedzēji. Izglītības un zinātnes ministrijā atzīst – ja patiešām pieķertu, ka bakalaura vai maģistra darbus par samaksu tirgo arī kādi augstskolās strādājoši pasniedzēji, tas būtu pamatīgs trieciens. Risinājumus šai problēmai ministrija gan nepiedāvā.
“Tie diplomdarbi, kas aiziet tirgū un ir pieprasīti, aiz tiem ir pietiekami kompetenti cilvēki, kas aiz tā stāv, kas tos gatavo, un nav izslēgts, ka tie varbūt ir arī kādi pasniedzēji. Cilvēki, protams, meklē dažādas piepelnīšanās iespējas,” telekanālam LNT atzīst IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Laura Treimane.
Lai arī ministrija ir informēta par šādiem sludinājumiem, ne tā, ne arī Augstākās izglītības padome (AIP) nav lūgusi policijai noskaidrot pasniedzēju iesaisti šajā morāli netīrajā biznesā. IZM skaidro, ka tas nekur nav definēts kā pārkāpums, tā ir komercdarbība un nevar pret to vērsties ar sankcijām.
Šāda IZM bezdarbība, kas grauj izglītības prestižu valstī, liecina, ka ministrija joprojām nevēlas ķerties klāt pamatproblēmu risināšanai, un arī esošais, partiju “Vienotība” pārstāvošais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis negrib vai nespēj uzņemties atbildību par sabiedrībai vitāli svarīgiem jautājumiem.
Šobrīd notikušais atbilst bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīla pirms gada prognozētajam, proti, Šadurskis savā jaunajā amatā reformas nevirzīs. “Man nav pārliecības, ka Šadurskis pats aktīvi nesīs reformu karogu, cīnīsies, argumentēs un pieņems smagus lēmumus. Šī pārliecība man veidojusies pēc vairākām sarunām ar viņu,” norādīja bijušais ministrs.
Izskatās, ka līdzīgi kā Šadurska pārstāvētā partija, arī pats ministrs daudz runā, bet maz dara, radot iespaidu par reformām, kuras it kā notiek, bet tanī pat laikā tiek virzītas bez plāna un ekonomiska pamatojuma.
Nesakārtotība izglītības sistēmā prasa, lai ministrs beidzot saņemtu drosmi un uzņemtos politisku atbildību par notiekošo. Sagaidot ministra demisiju, arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka tukšrunātājs Šadurskis būs daudz noderīgāks kā Saeimas deputāts, nevis ministrs. Jo tālāk no svarīgu lēmumu pieņemšanas, jo labāk!
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Brīdina par mutes un nagu sērgas izplatību Eiropā un draudiem Latvijā
Lai vienotos par dienestu sadarbību bīstamās dzīvnieku infekcijas slimības mutes un nagu sērgas draudu un uzliesmojuma gadījumā, Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) tikās Valsts ugunsdzēsības...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākVDD atkārtoti rekomendē Latvijas iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju
Valsts drošības dienests (VDD) stingri rekomendē Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajās Lieldienu brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju, atkārtoti brīdinot par augstajiem izlūkošanas,...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākOlas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai
Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms pat +20…+25° siltums
Aizvadītā nedēļa Latvijā ir bijusi vēsa, turklāt atsevišķās dienās pat sniga. Jaunnedēļ mūsu valstī ieplūdīs siltāka gaisa masa, pirmo reizi šajā pavasarī gaiss iesils pat līdz...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā laiks pakāpeniski kļūs siltāks
Nedēļas izskaņā vēl naktīs gaidāms sals, un sniegs, ziemeļrietumu vējš rietumu un centrālajos rajonos būs brāzmains, tomēr svētdien tas pierims un jaunnedēļ iegriezīsies no dienvidu...
Lasīt tālākValsts kontroles padomes locekles Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi apstiprina amatā uz otro termiņu
Ceturtdien, 10. aprīlī, Saeima uz otro termiņu Valsts kontroles padomes locekļu amatā apstiprināja Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes...
Lasīt tālāk