Lidosta “Rīga” nostiprina līderpozīcijas Baltijā
Starptautiskā lidosta „Rīga” kā vadošā lidosta Baltijas valstīs 2016.gadā ir sasniegusi pasažieru skaita rekordu, apkalpojot gandrīz pusi no kopējā Baltijas lidostu pasažieru skaita. Arī šogad lidosta paredz pasažieru skaita pieauguma progresiju.
Pērn lidosta “Rīga” apkalpoja 5,4 miljonus pasažieru, kas ir gandrīz par 5% vairāk nekā 2015.gadā. Mēneša griezumā visvairāk pasažieru lidosta apkalpoja pērnā gada augustā, kad Rīgu savam ceļojumam izmantoja vairāk nekā pusmiljons pasažieru. No kopējā pasažieru skaita vairāk nekā 50% pārvadāja nacionālā aviokompānija airBaltic, 18,3% – aviosabiedrība Ryanair, bet 8,5% – aviokompānija WizAir.
“Izaugsmes rādītāji apliecina, ka lidostas “Rīga” mērķtiecīgi īstenotā biznesa stratēģija ir nesusi rezultātus. Lidostas pēdējo gadu vērienīgās investīcijas, modernizējot lidlauka infrastruktūru, paplašinot pasažieru termināli un piedāvājot jaunus pakalpojumus un ērtības pasažieriem, ir paaugstinājušas lidostas konkurētspēju un radījušas labvēlīgu biznesa vidi aviokompānijām, tostarp stratēģiski nozīmīgo tālo maršrutu lidojumu attīstībai. Turpmāko gadu uzdevums lidostai ir attīstīt infrastruktūru, lai veicinātu pasažieru skaita un apkalpoto aviācijas kravu pieaugumu, lai padarītu Rīgas lidostu par līderi ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Baltijas jūras reģionā,” norāda starptautiskās lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.
Populārākie galamērķi ceļotājiem no lidostas “Rīga” joprojām nemainīgi ir Londona, Maskava, Oslo, Frankfurte un Helsinki. Salīdzinājumā ar 2015.gadu pērn lielākā izaugsme bija aviomaršrutos no Rīgas uz Berlīni (+84,7%), Sanktpēterburgu (42,8%), Kijevu (+20,7%), Maskavu (18,5%), Stokholmu (+10,3%), Amsterdamu (+9,8%), Tallinu (+9,3%), Milānu (+8,8%) un Londonu (+8,3%).
Tansfēra/tranzīta pasažieru skaits 2016.gadā pieauga par 15,3% un veidoja 27,3% no kopējā pērn apkalpoto pasažieru skaita, tādejādi apliecinot lidostas “Rīga” kā reģionālā tranzīta mezgla lomu Baltijā. Populārākie tranzīta galamērķi, kurp pasažieri visbiežāk ceļojuši caur lidostu “Rīga”, pērn bija Tallina, Viļņa, Maskava, Helsinki un Sanktpēterburga.
2016.gadā lidostā “Rīga” paplašinājās arī gaisa kravu apkalpošanas tirgus, apkalpoto kravu apjomam pieaugot par 4,8%.
Lidostas Virszemes apkalpošanas departaments (RIX GH), kurš lidostā “Rīga” nodrošina virszemes apkalpošanas pakalpojumus lielākajai daļai pasažieru aviokompāniju, gaisa kravu pārvadātājiem un daļai biznesa aviācijas gaisa kuģu, 2016. gadā ir sasniedzis punktualitātes rekordu 99,92%, kas viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā.
Lidosta 2016.gadā piedzīvoja arī visai aviācijas nozarei vēsturisku brīdi, kļūstot par airBaltic jaunā gaisa kuģa Bombardier CS300 pirmajām mājām.
2017.gadā vēl pieaugs no Rīgas sasniedzamo galamērķu skaits, plānots atklāt jaunus reisus uz deviņiem galamērķiem: Tamperi, Aberdīnu, Stavangeri, Ženēvu, Katāniju, Gēteborgu, Odesu un Madridi un Kopenhāgenu. Tas ļaus lidostai piesaistīt jaunus pasažierus, nostiprinot lidostas “Rīga” vadošās pozīcijas reģionā, uzlabojot visu trīs Baltijas valstu savienojumus ar Rietumeiropas un Austrumu tirgiem, veicinot to tautsaimniecības izaugsmi un radot jaunas darbvietas.
Lidostas 2016.gada nozīmīgākais infrastruktūras projekts bija jaunā ziemeļu termināla izbūve, kas ir turpinājums vērienīgajiem lidostas infrastruktūras attīstības projektiem, kuru mērķis ir vairot pasažieru ērtības un paaugstināt ceļotājiem un sadarbības partneriem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Jaunās piestātnes divos stāvos pasažieriem ir pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, jauni veikali un kafejnīcas, rotaļu laukumi bērniem, kā arī plašas un ērtas uzgaidāmās telpas. Kopējā ziemeļu piestātnes platība ir 9828,39 m2, bet kopā ar projekta pirmajā posmā izbūvētajām telpām ielidojošajiem pasažieriem un termināļus savienojošo galeriju – 17 340 m2. Pateicoties jaunās piestātnes iespējām, starptautiskā lidosta “Rīga” ir gatava kvalitatīvāk un efektīvāk apkalpot tālos lidojumus gan tehniski, gan pasažieru ērtību ziņā. Arī pasažieri ir augstu novērtējuši lidostā “Rīga” sniegto pakalpojumu kvalitāti, 2016.gadā to vērtējot ar 3,98 no 5 punktiem un ierindojot lidostu “Rīga” apkalpošanas kvalitātes ziņā ceturtajā vietā Eiropas lidostu grupā ar 5 – 15 miljoniem apkalpoto pasažieru (Starptautiskās lidostu padomes Pakalpojumu kvalitātes aptaujas rezultāti).
2017.gadā un turpmākajos gados lidosta “Rīga” turpinās pasažieru termināļa attīstību, paplašinot pasažieru reģistrācijas zāli, bagāžas saņemšanas un šķirošanas zonas, drošības kontroles zonu, kā arī izbūvējot daudzstāvu autostāvvietu un savienojumu ar jaunbūvējamā Eiropas sliežu ceļu platuma projekta “Rail Baltica” Rīgas lidostas staciju. Jau vēstīts, ka “Rail Baltica” projekta ieviesēja “Eiropas Dzelzceļa Līnijas” un starptautiskās lidostas “Rīga” šovasar parakstītais sadarbības memorands paredz, ka “Rail Baltica” RIX stacijas izbūve un pilnvērtīga tās integrācija lidostas teritorijā noslēgsies 2022.gadā.
2016.gadā lidosta “Rīga” arī sniedza būtisku ieguldījumu aviācijas nozares apvienošanā, iniciējot Latvijas aviācijas nozares sadarbības platformas – Latvijas Aviācijas asociācijas – izveidošanu, kā rezultātā nozares pārstāvji regulāri tiekas, lai pārrunātu un risinātu problēmjautājumus, nodrošinot nozares efektīvāku attīstību.
Starptautiskā lidosta “Rīga” ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs, apkalpojot 44% Baltijas aviopasažieru. No lidostas “Rīga” ziemas sezonā iespējams doties uz 60, bet vasaras sezonā uz 80 galamērķiem, ko nodrošina 20 aviosabiedrības.
Foto: Lidosta Rīga
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk