Latvijas ekonomikas izaugsme 2016. gadā – 1,6%
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto ātro novērtējumu šā gada 4. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 2,1% lielāks nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka kopumā 2016. gadā IKP pieauga par 1,6 procentiem.
2016. gada 4. ceturksnī IKP kāpumu būtiski ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā par 10%. Būvniecības nozarē turpinājās kritums, tomēr tas ir samazinājies un bija 13 procenti.
Kopumā 2016. gadā pozitīvi izaugsmi ietekmēja privātā patēriņa pieaugums. 2016. gadā privātā patēriņa straujāku pieaugumu ietekmēja algu palielinājums, kā arī izteikti zemā inflācija, kas atsevišķos mēnešos pārgāja pat deflācijā.
Eksports 2016. gadā pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma palielinājās par 2,1%, straujāku tā izaugsmi kavēja ES lēnā izaugsme. Preču eksportu pozitīvi ietekmēja ievērojams transportlīdzekļu un lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums.
Galvenais izaugsmi bremzējošais faktors 2016. gadā bija krasa investīciju samazināšanās. To līmenis 2016. gadā bija gandrīz par 1/4 daļu zemāks nekā iepriekšējā gadā un investīciju kritums galvenokārt bija saistīts ar lēnajām ES struktūrfondu investīcijām.
Nozaru griezumā 2016. gadā jāatzīmē pieaugums apstrādes rūpniecībā. Nozares ražošanas apjomu pieaugums bija tuvu 5%. Labi izaugsmes rādītāji bija gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Būtisku ieguldījumu pieaugumā nodrošināja pārtikas rūpniecības, kokapstrādes un elektrisko un optisko iekārtu ražošanas apjomu palielinājumi. No pakalpojumu nozarēm lielākā izaugsme bija vērojama izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā ekonomikas izaugsme Latvijā paātrināsies un tā varētu sasniegt 3%. Ļoti svarīgi ir nodrošināt intensīvākas ES struktūrfondu investīcijas un veicināt uzņēmēju motivāciju modernizēt un paplašināt ražošanu. Intensīvākas struktūrfondu investīcijas atstās labvēlīgu ietekmi uz izaugsmi ne tikai ilgtermiņa skatījumā, bet tas pozitīvi ietekmēs arī tekošā gada rādītājus, it īpaši ieguldījumus infrastruktūrā. Tas ir tiešs ekonomisko aktivitāšu stimulators.
Otrs būtisks 2017. gada izaugsmes nosacījums ir eksporta iespēju paplašināšanās, kas īstermiņa skatījumā lielā mērā ir saistīts ar globālās ekonomikas attīstību un Latvijas gadījumā – ar izaugsmes paātrināšanos ES.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk