Šadurska un Vienotības pēdējā iespēja
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība), kura vārds pēdējā laikā asociējas ar haosu izglītības sistēmā un nepamatotām reformām, tai skaitā augstskolu konsolidāciju un skolu tīklu reorganizāciju, šobrīd ir viens no nepopulārākajiem ministriem valdībā. Par to liecina gan pieaugošais sabiedrības un valdības partneru nosodījums, gan pedagogu un to interešu pārstāvošo arodbiedrību sašutums, kā arī krītošais partijas Vienotība reitings. Jau iepriekš bija gaidāms, ka reformas izglītības sistēmā visiem nebūs pa prātam un prasīs pieņemt smagus lēmumus, taču šobrīd notiekošo, iespējams, tik daudzi nemaz neparedzēja. Ministrs Šadurskis patlaban darbojas atrauti no realitātes, virzot neizprotamas reformas, kuras tiek pamatotas ar iepriekš jau dzirdētiem solījumiem par izglītības kvalitātes celšanu un budžetu līdzekļu sabalansēšanu.
Neskaidrības, kas ievilkušās sākoties ar jauno pedagogu atalgojuma modeli, turpinās, runājot arī par augstskolu reorganizāciju. Gada sākumā izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņoja par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanu Latvijas Universitātei (LU). Loģiski argumentēti paskaidrojumi līdz pat šai dienai nav pieejami ne RPIVA vadībai un studentiem, ne sabiedrībai, kas rada aizdomas, ka reformas izglītības sistēmā netiek īstenotas pēc būtības. Vēl vairāk – RPIVA ir pierādījusi sevi kā veiksmīgi strādājoša augstskola, kura daudzos aspektos pat ir pārāka par Latvijas Universitāti. Taču pavisam absurdi centieni likvidēt RPIVA šķiet pēc tam, kad kļuvis zināms, ka to neatbalsta pat izglītības nozares eksperti. Pret RPIVA likvidāciju iebildusi gan pati augstskola un tās studenti, gan pašvaldību vadītāji, gan Latvijas studentu apvienība, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas un Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra. Atbalstu šai reorganizācijai Šadurskis nav saņēmis arī no premjera Māra Kučinska pārstāvētās partijas “Zaļo un Zemnieku savienība” un pārliecinoši var apgalvot, ka šis saraksts ar to noteikti nebeidzas. Visi kā viens pievienojas iepriekš publiski izskanējušam viedoklim, ka reforma ir sasteigta un augstskolas reorganizācija sagrauj sasniegto pedagoģijas izglītībā Latvijā, tādējādi aktualizējot jautājumu par varbūtības teorijas speciālista Šadurska patiesajiem iemesliem.
Ministru gan, šķiet, neuztrauc loģiskie iebildumi pret RPIVA likvidāciju un viņš atļaujas demonstrēt pilnīgu nozares ekspertu ignoranci. Jāpiezīmē, ka šī nav pirmā reize, kad ministrs uzvedas neizprotami – gada sākumā krustcelēs nokļuva arī Rīgas Ekonomikas augstskolas (“SSE Riga”) rektors Anderss Pālzovs, kura virzīšanu atkārtotai apstiprināšanai amatā izglītības ministrs sākotnēji neatbalstīja, liekot noprast, ka latviešu valodas zināšanu apliecinoša dokumenta dēļ ilggadējais rektors augstskolā vairs nevar strādāt. Pēcāk gan viņš savu lēmumu mainīja, iespējams, pakļaujoties sabiedrības spiedienam un neapmierinātībai. Bet pavisam iespējams personīgā ieinteresētība šajā jautājumā neizrādījās tik liela, kā runājot par RPIVA reorganizāciju.
Rodas iespaids, ka šobrīd Šadurska rosinātas reformas vairāk orientējas uz rezultātiem, bet ne veidu, kā tos sasniegt. Virzot reformas, kuru lietderība un efektivitāte reizēm ir vairāk nekā apšaubāma, ministrs demonstrē neatbildīgu pieeju izglītībai un viņa aktivitātes ietekmē arī paša pārstāvētas partijas reitingus. Šķiet, Vienotība var atvadīties no ieceres sasniegt 10% slieksni, jo partijas reitings janvārī ir tikai nedaudz virs 4 procentiem. Arī popularitātes reitings pašam ministram ir viszemākais ministru vidū un nekāda spožā politiskā nākotne viņam nav gaidāma, kas saprotams, jo līdz šim vēlētāju viedoklis Šadurskim bijis kā pīlei ūdens.
Arī partijas izredzes nākamajās vēlēšanās nav tās labākās un ņemot vēra šī brīža situāciju izglītības nozarē, kuru pavada asas diskusijas, neizprotamas reformas un studentu protestu gājieni, nebūsim pārsteigti, ja nākamajā valdībā “Vienotības” zaļo karogu vairs neredzēsim.
Tāpēc šobrīd vienīgā iespēja, kas partiju un ministru var glābt no neapskaužamās situācijas, ir kopīgas diskusijas ar izglītības nozares ekspertiem un reformā iesaistītajiem. Saprātīga komunikācija pie viena sarunu galda par izglītības kvalitātes un sistēmas darbības efektivitāti būtu loģisks solis no partijas, kurai vairs nav ko zaudēt.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Brīdina par mutes un nagu sērgas izplatību Eiropā un draudiem Latvijā
Lai vienotos par dienestu sadarbību bīstamās dzīvnieku infekcijas slimības mutes un nagu sērgas draudu un uzliesmojuma gadījumā, Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) tikās Valsts ugunsdzēsības...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākVDD atkārtoti rekomendē Latvijas iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju
Valsts drošības dienests (VDD) stingri rekomendē Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajās Lieldienu brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju, atkārtoti brīdinot par augstajiem izlūkošanas,...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākOlas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai
Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms pat +20…+25° siltums
Aizvadītā nedēļa Latvijā ir bijusi vēsa, turklāt atsevišķās dienās pat sniga. Jaunnedēļ mūsu valstī ieplūdīs siltāka gaisa masa, pirmo reizi šajā pavasarī gaiss iesils pat līdz...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā laiks pakāpeniski kļūs siltāks
Nedēļas izskaņā vēl naktīs gaidāms sals, un sniegs, ziemeļrietumu vējš rietumu un centrālajos rajonos būs brāzmains, tomēr svētdien tas pierims un jaunnedēļ iegriezīsies no dienvidu...
Lasīt tālākValsts kontroles padomes locekles Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi apstiprina amatā uz otro termiņu
Ceturtdien, 10. aprīlī, Saeima uz otro termiņu Valsts kontroles padomes locekļu amatā apstiprināja Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes...
Lasīt tālāk