Grieķijas jaunās reformas attālināsies no taupības politikas
Grieķiju tuvākajā laikā gaida jaunas sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem. Taču runa vairs neies par jauniem taupības pasākumiem, bet dziļākām reformām, ko pieprasa Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
Par to, ka taupības pasākumi beigušies, paziņoja eirozonas amatpersonas, kas cer, ka līdzdalību Grieķijas glābšanas programmas īstenošanā turpinās arī Starptautiskais valūtas fonds , kurš paudis, ka vēl nav gatavs palīdzēt Eiropai ar jaunu ārkārtas finansējumu Grieķijai, jo tam trūkst informācijas par Eiropas Savienības parādu atvieglojumu.
Grieķija ilgus gadus bijusi atkarīga no SVF, kas kopā ar Eiropas Savienību (ES) un Eiropas Centrālo banku par 326 miljardiem eiro īsteno Grieķijas glābšanas programmu, pretī pieprasot stingrus taupības pasākumus. Taču SVF pārstāvju kritiku par turpmāko taupības politiku, kas izriet no vienošanās ar Eiropas partneriem, Grieķijas amatpersonas uztvēruši vēsi. Tas tāpēc, ka ārpus minētā fonda pārstāvji norādījuši uz arvien dāsnajām pensijām un lieliem nodokļu atvieglojumiem valstī.
Grieķija, kam nepieciešams pēdējais maksājums starptautiskās palīdzības programmas ietvaros, tomēr ir piekāpusies jautājumā par reformu turpināšanu un jau tuvākajā laikā starptautiskās institūcijas dosies uz Atēnām. Tās strādās ar Grieķijas institūcijām pie nodokļu sistēmas, pensiju sistēmas un arī darba tirgus regulējuma strukturālo reformu paketes.
Kā paziņojis eirogrupas prezidents Jēruns Deiselblūms, jaunās reformas attālināsies no taupības politikas, liekot lielāku uzsvaru uz dziļākām reformām, kas ir galvenais elements sarunās ar Starptautisko valūtas fondu.
Kā zināms, atkārtoti ievēlētais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs augustā panāca vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par aizdevumu uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā, kuru saņems apmaiņā pret ekonomiskām reformām.
Saskaņā ar trīs gadu aizdevumu programmu, Grieķijai ir jāīsteno virkne mērķu un reformu, lai iegūtu aizdevumu.
Grieķija līdz šim aizdevējiem ir atmaksājusi 2 miljardus eiro.
Foto:GUE/NGL//https://www.flickr.com/photos/guengl//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk