EM sola līdz ar OIK samazināšanu nepieļaut elektroenerģijas cenas kāpumu
Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas.
2017. gada beigās tiek izbeigta subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) piemērošana, kas kopā ar AS “Latvenergo” dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu virs 26,79 EUR/MWh apmērā.
Kā zināms, lai novērstu elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, gan iepriekšējo valdību deklarācijās, gan Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību valdība apņēmusies noturēt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) 26,79 EUR/MWh apmērā, vienlaikus no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību.
OIK noturēšanai esošajā apmērā finansējums valsts budžetā paredzēts līdz 2019. gadam; turpmākajiem gadiem finansējums netiek paredzēts, kas nozīmē – ja netiek rasts jauns risinājums, ar 2019. gada aprīli vidējais OIK pieaug līdz 40,52 EUR/MWh, bet ar 2020. gada aprīli – līdz 40,98 EUR/MWh, attiecīgi izraisot arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.
TĀDĒĻ, Lai novērstu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenu kāpumu, Ekonomikas ministrija izvērtējusi dažādus iespējamos scenārijus, tostarp rasta arī iespēja samazināt OIK apmēru jau no 2019. gada. Samazinoties OIK apmēram, mazināsies uzņēmēju izdevumi par elektroenerģiju, tādējādi paaugstinot šo komersantu un ekonomikas kopumā konkurētspēju, palielinot investīcijas un radot pamatu jaunā darba vietām. Vienlaikus līdz ar OIK samazinājumu mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.
Ministrijas identificētie scenāriji:
Pirmais, valdība turpina kompensēt OIK pieaugumu virs 26,79 EUR/MWh apmērā, finansējumu gūstot no AS “Latvenergo” dividendēm, taču šo risinājumu neatbalsta Finanšu ministrija, jo samazinās valsts pamatbudžeta ieņēmumi iepretim prognozētajam.
Otrais, SEN piemērošana tiek pagarināta līdz 2020. gada 31. decembrim (kad plānota OIK dabiskā samazināšanās), papildu paredzot valsts budžeta dotāciju (AS “Latvenergo” dividendes). Arī šī risinājuma rezultātā samazinās budžeta ieņēmumi, kā arī rodas uzņēmumu bankrotu risks un Satversmes tiesas tiesvedības risks, vienlaikus risinājums neveicina valsts atbalsta samazināšanu OIK vajadzībām.
Trešais, brīvprātīga uzņēmumu atteikšanās no garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu 75% apmērā, vienlaikus saņemot vienreizēju maksājumu. Šis risinājums attiektos uz 5 spēkstacijām, kuras saņem jaudas maksājumus – AS “Latvenergo” TEC-1, TEC-2, SIA “Juglas jauda”, AS “Rīgas siltums” Imantas siltumcentrāli un SIA “Fortum Latvia”.
Īstenojot šo risinājumu, OIK apmērs pakāpeniski samazināsies jau no 2019.gada – līdz 23,10 EUR/MWh 2019. gadā un aptuveni 20 EUR/MWh līdz 2022. gadam, kā rezultātā kopējais ietaupījums, kas turpmākajos gados nebūs jāsedz visiem elektroenerģijas patērētājiem, varētu sasniegt aptuveni 285 milj. EUR.
Turklāt, jau 2019. gadā budžeta dotāciju OIK un energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta vajadzībām varētu samazināt par 79% no tā, kas būtu nepieciešams, saglabājot līdzšinējo atbalsta intensitāti. Savukārt tālākā perspektīvā iespējams panākt pilnīgu atteikšanos no valsts budžeta dotācijas OIK vajadzībām.
Ņemot vērā, ka valsts budžetā šobrīd nav līdzekļu saistību atpirkšanai, ministrija piedāvā izmantot valsts kā AS “Latvenergo” īpašnieces tiesības samazināt tās uzkrāto pamatkapitālu tādā apmērā, kas nosegtu vienreizējo kompensāciju.
Augstākminētais ir Ekonomikas ministrijas identificētie dažādie elektroenerģijas tirgus attīstības scenāriji, kas vēl ir izstrādes stadijā. Ministrija turpina sarunas gan ar iesaistītajām ministrijām, gan dažādām uzņēmēju organizācijām un nozares komersantiem par iespējamiem risinājumiem, lai rastu labāko piedāvājumu, kas tiks iesniegts izvērtēšanai Ministru kabinetā.
Vienlaikus EM prioritāte valsts budžeta veidošanā ir skaidri definēta jau iepriekš – nepalielināt elektroenerģijas izmaksas – ne mājsaimniecībām, ne uzņēmējiem, tādēļ EM uz MK virzīs tādu risinājuma modeli, kas nepalielinās elektroenerģijas izmaksas.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk