Atkal! Gaidāms pārtikas cenu kāpums
Pārtikas sadārdzināšos pēdējo 12 mēnešu laikā pamanījuši aptuveni 93 procenti Latvijas iedzīvotāju. Arī nākotnes prognozes nav neko iepriecinošas. Eksperti pieļauj, ka gan šogad, gan arī nākamajos gados pārtikas produkti varētu kļūt vēl dārgāki, saistot to ar izejmateriālu izmaksu pieaugumu.
Visbiežāk iedzīvotāji iepērkas Maxima Latvija un Rimi Latvia veikalos. Veikalu izvēle atšķiras arī atkarībā no reģiona: Vidzemē, Zemgalē un Latgalē visiecienītākais ir veikalu tīkls Maxima Latvija, Rīgā un Pierīgā – Rimi Latvia, bet kurzemnieki priekšroku dod top! veikaliem, liecina Maxima mazumtirdzniecības kompass. Taču neatkarīgi no tā, kurā veikalā iedzīvotāji veic pirkumus, gandrīz visi aptaujātie ir norādījuši, ka pārtikas cenas gada laikā ir kāpušas, vairāk ir jāmaksā arī par komunālajiem maksājumiem, sadārdzinājušies arī veselības un transporta pakalpojumi.
Šis gads Latvijā tiešām ir sācies ar augstiem inflācijas tempiem. Pirmajā gada ceturksnī vidējā mēneša visu preču un pakalpojumu cenu inflācija bija aptuveni trīs procenti. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Maxima Latvija datiem, no pārtikas preču grupām cenas ir pieaugušas piena produktiem, svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, pienam, konditorejas izstrādājumiem, sviestam, svaigiem augļiem, cukuram, svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei, gaļas izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai un jogurtam. Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa uzskata, ka pārtikas mazumtirdzniecības tirgus apjoma pieauguma tempi turpmāk būs saistīti nevis ar apjoma izmaiņām, bet gan ar inflācijas pieauguma tempiem. «Gan šogad, gan arī nākamajos gados tiek prognozēta pārtikas produktu inflācija, kas būs saistīta ar izejmateriālu izmaksu pieaugumu,» NRA.lv pieļauj Z. Kaktiņa.
Savukārt to, kā Latvijā attīstīsies mazumtirdzniecība, lielā mērā noteikšot pieprasījums, kas pēdējā laikā ir atkarīgs arī no iedzīvotāju migrācijas uz rajonu centriem un Pierīgu. Z. Kaktiņa uzskata, ka arī mazumtirdzniecības attīstība ģeogrāfiski sekos pieprasījumam jeb cilvēkiem. Tuvākajā nākotnē tiek prognozēta vēl lielāka tirgus sadalīšanās, uzņēmumiem atklājot jaunus specializētos veikalus.
Šobrīd viena trešdaļa iedzīvotāju ikdienas pirkumus veic mazos veikaliņos. Saskaņā ar Maxima Latvija un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS veikto aptauju, divas trešdaļas jeb 77% iedzīvotāju dod priekšroku lielveikaliem, bet 32% iedzīvotāju ir iecienījuši lielāka formāta veikalus – hipermārketus. Aptuveni 28% pēc pārtikas un citām ikdienas precēm regulāri dodas uz tirgu. Lai gan sievietes vēl joprojām diktē ģimenes iepirkšanās paradumus, vīrieši izvēloties iepirkšanās vietu nedaudz biežāk, nekā sievietes dod priekšroku hipermārketiem. 59% aptaujāto iedzīvotāju, izvēloties, kurā veikalā veikt lielāko daļu savu ikdienas pirkumu, ir svarīgi, lai veikals būtu pēc iespējas tuvāk mājām vai darbam. Tāpat, izvēloties iepirkšanās vietu, iedzīvotājiem ir svarīgs veikala piedāvātais preču sortiments, zemo cenu piedāvājums, preču kvalitāte, akcijas, atlaides, kā arī ērta iepirkšanās un veikala sasniedzamība.
Preces un pakalpojumi, aktivitātes, kurām pēdējo 12 mēnešu laikā palielinājušies mājsaimniecību izdevumi, %
Pārtikas preces 81
Komunālie pakalpojumi 66
Veselība 48
Transports 39
Internets, telefons, televīzija 35
Apģērbi un apavi 30
Kultūra un izklaide 17
Alkoholiskie dzērieni un tabaka 14
Ceļojumu izdevumi ārpus Latvijas 13
Restorāni, kafejnīcas, gatavo ēdienu piegāde 12
Izglītība 10
Citas preces un pakalpojumi 15
Neviens no minētā 2
Grūti pateikt 3
Avots: Maxima mazumtirdzniecības kompass
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk