Banku uzraudzītāji panāk labvēlīgu spriedumu
Prasītāji sola pārsūdzēt Augstākās tiesas spriedumu Bankas Baltija (BB) lietā par 238 miljonu latu piedziņu no Latvijas Bankas (LB) un Latvijas valsts Finanšu ministrijas.
Augstākā tiesa šonedēļ pataisīja prasītājus par atbildētājiem, no kuriem tiek prasīti 150 000 + 48 650 + 16 119 = 214 769 lati par labu Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai, lai segtu šo iestāžu izdevumus, kas radušies sakarā ar prasību. Šo prasību bankrotējušās BB vārdā kopš 2005. gada uzturēja bankas administrators auditorfirma BDO. «Esam nolēmuši spriedumu pārsūdzēt,» jau dienu pēc sprieduma pasludināšanas Neatkarīgajai teica BDO valdes priekšsēdētājs Dainis Tunsts. Proti, AT spriedumi ir pārsūdzami AT Senātā. Tā darba grafiks rāda, ka lietas izskatīšana varētu notikt nākamgad.
Pārsūdzība kļūs iespējama pēc tiesas sprieduma pilnā teksta saņemšanas, bet šis teksts vēl tikai jāuzraksta līdz 7. martam. Varbūt lietas apjoma dēļ sprieduma nodošana atklātībā vēl aizkavēsies. BB lieta ir viena no tām, kuras dalībnieki lietas materiālus nevarēja atnest un tāpēc pārvadāja ratiņos. Jau tagad zināms, ka pirmais kasācijas sūdzības punkts būs par to, ka lietas izskatīšana AT tika sākta bez prasītāja advokāta Viktora Tihonova klātbūtnes. Bija sagadījies tā, ka tajā pašā laikā sēdi ar šā advokāta piedalīšanos bija noteikusi Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. D. Tunsts norādīja, ka Latvijas AT par to informēta, līdzko V. Tihonovs saņēma ziņu no Luksemburgas par tur noteikto tiesas datumu. AT tomēr neatkāpās no savām pirmtiesībām uz advokāta darba laiku, jo šejienes tiesa savu sēdi bija izsludinājusi agrāk nekā ES tiesa.
Autortiesības uz ideju atlīdzināt BB bankrotā cietušajiem uz BB uzraugu rēķina pieder kādreizējam BB likvidatoram Deividam Berijam no starptautiskās auditorfirmas Deloitte&Touche. Viņš vērsās pret saviem kolēģiem – citu pasaulē plaši pārstāvētu auditorfirmu Coopers&Lybrand, bet tā prata sevi attaisnot. Šis spriedums tika saprasts tā, ka vainīgi nav Coopers&Lybrand auditori, bet gan Latvijas valsts iestādes, kuras neesot reaģējušas uz auditoru sniegto informāciju par situāciju BB. Komercbanku uzraudzību pagājušā gadsimta 90. gados veica LB. Valdībai Finanšu ministrijas personā nācās atbildēt kopā ar LB par to, ka 1995. gadā Einars Repše un toreizējais Ministru prezidents Māris Gailis bija publiski solījuši, ka valsts garantējot BB noguldītās naudas drošību. Solījums ir atrodams arī 1995. gada 24. maija Neatkarīgās 1. lappusē. Piecu gadu laikā lieta tika novesta līdz Rīgas apgabaltiesas 2010. gada 12. oktobra spriedumam, ar kuru no atbildības tika atbrīvota valsts, bet LB finansiālā atbildība samazināta līdz 59 996 196 latiem. Šo spriedumu pārsūdzēja gan prasītāji, gan atbildētāji.
AT sprieduma pasludināšana sakrita ar brīdi, kad banku un to uzraudzītāju atbildības tēmu aktualizēja tiesai iesniegts pieteikums atzīt par bankrotējušu Latvijas Krājbanku. Tajā pazudusī nauda pēc nomināla aptuveni atbilst BB pazudušajiem pārsimts miljoniem latu, bet jāņem vērā, ka lats kopš tā laika kļuvis vairākas reizes mazvērtīgāks un ka Krājbankas administratori vēl nav ķērušies pie mēģinājumiem attiesāt no bankas izkrāpto naudu.
Banku uzraudzītāju intereses BB lietā, kas varētu kļūt par precedentu līdzīgām lietām, aizstāv advokāts Romualds Vonsovičs. Viņa paša interese šeit ir 0,78% no 238 miljoniem = 1,85 miljoni latu. LB šādu naudu apsolījusi tikai tad, ja LB tiks attaisnota ar tālāk nepārsūdzamu spriedumu. Pagaidām viņam jāiztiek ar LB preses sekretāra Mārtiņa Grāvīša publiski paustu uzslavu par tiesāšanās gaitu.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Lembergs: Ventspils brīvostas pārvaldei ir vienaldzīgs ostas liktenis
Politiķis Aivars Lembergs, kurš paudis atbalstu ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem pārtraukt Krievijas uzsākto karu Ukrainā, norādījis, ka Ventspils brīvostas vadība gan ir pretējās...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecībā gads iesācies ar 1,8% izaugsmi
Šā gada janvārī apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 1,8% pret pērno janvāri, apjomam gada griezumā pieaugot jau otro mēnesi pēc kārtas, liecina...
Lasīt tālākSaeima uzdod Ministru kabinetam izvērtēt, vai alkohola aizlieguma slieksni paaugstināt līdz 21 gada vecumam
Saeima ceturtdien, 6. martā, nolēma uzdot Ministru kabinetam izvērtēt, vai būtu atbalstāma alkohola iegādes un lietošanas aizlieguma sliekšņa paaugstināšana līdz 21 gada vecumam. Saeima...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālākE‑komercijā vēl aizvien MVU neapgūts potenciāls
Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) arvien vairāk apzinās e‑komercijas potenciālu, taču daudzi joprojām to neizmanto. Luminor pērn veiktā aptauja* atklāj, ka ceturtdaļa jeb 25% Latvijas...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākNo 1. marta – izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmēs
2025. gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Līdz ar likmju maiņu alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājuma inventarizācija,...
Lasīt tālāk