• Tweet

Cēsu Mākslas festivāls šogad apmeklētājus gaida no 15. jūlija līdz 19. augustam, kā šīs vasaras īpašo projektu piedāvājot kino programmu “Upe” – seansus uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm.

Festivāla mūzikas programmā pārsteigumus sola eksperimentāls priekšnesums ar izcilo latviešu pianistu Reini Zariņu un holandiešu gleznotāju Marilēnu Šiltkampu, kā arī sitaminstrumentālistu grupa Perpetuum ritmico un jaunā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema saspēlē ar klarnetistu Mārtiņu Circeni. Laikmetīgās mākslas procesus un personības šogad piedāvāsim iepazīt priekšlasījumu ciklā, bet teātra mīļiem, kā ierasts, Cēsīs būs iespēja noskatīties pēdējā gada spilgtākās teātru izrādes. Pēc ilgāka pārtraukuma festivāla programmā atgriezīsies balets ar koncertu “Alekseja Avečkina zvaigzne”, bet Cēsu Pils parka estrādē gaidāms unikāls notikums – pasaulslavenā argentīniešu komponista, vairāku Frānsisa Forda Kopolas filmu mūzikas autora Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar iestudējums.

Cēsu Mākslas festivāls sāksies ar koncertu 15. jūlijā īpaši izvēlētā vietā pie Ērgļu klintīm, kur mūziķiem būs speciāli izbūvēta platforma Gaujas vidū, bet skatītāju sēdvietas atradīsies upes krastā. Atklāšanas koncertā uzstāsies talantīgais un harismātiskais sitaminstrumentālistu ansamblis Perpetuum ritmico. Grupā apvienojušies jaunie Latvijas mūziķi Guntars Freibergs, Elvijs Endelis, Mikus Bāliņš un Ernests Mediņš. Ar atraktīvo un kaismīgo spēles stilu grupa strauji iemantojusi publikas atzinību un profesionāļu cieņu. Festivāla atklāšanā Perpetuum ritmico atskaņos pašu sacerētus darbus sitaminstrumentiem. Tā būs pirmā reize, kad grupa tik izvērsti pievērsīsies jaunradei – klausītājiem būs iespēja novērtēt dramaturģiski vienotu plaša stilistiskā diapazona mūziku no klasiskām noskaņām līdz crossover opusiem ar drum’n’bass un elektroniskās mūzikas ietekmētiem elementiem.

Pasākuma otrajā daļā tiks atklāta kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa veidotā festivāla filmu programma “Upe” – skatīsimies 1934. gadā tapušo un īpaši šim projektam digitāli atjaunoto latviešu dokumentālo filmu “Gauja”. Tā ir unikāls kultūrvēsturisks dokuments, kurā uzskatāmi atklājas ne tikai attiecīgajam laika periodam raksturīgā tēlainība un nacionālās pašapziņas pacēlums, bet arī fiksēti daudzi nu jau izzuduši objekti un vairāki Latvijas kultūrā nozīmīgi cilvēki – Jāzeps Vītols, Kārlis Skalbe, Edvards Treimanis-Zvārgulis. Tā ir iespēja ar kino lentes palīdzību pieskarties aizgājušam laikam, kura saikni ar šodienu sargā upe. Filma tiks projicēta uz klintīm, radot īpašu audiovizuālu efektu.

Katru nedēļas nogali festivāla laikā filmu programma turpināsies ar seansiem “kinoteātrī uz ūdens”. “Upe vienmēr ir saistīta ar neatklātiem noslēpumiem. Tos, kas uzdrošinās, tā spēj nest pretī vēl neizzinātajam un liek paskatīties uz pasauli no savādāka skatpunkta. Šī gada kino programma piedāvā četrus neparastus skatījumus, kas visi ir saistīti ar upi,” tā festivāla šīs vasaras programmas veidotājs režisors Jānis Putniņš.

Cēsu Mākslas festivālā šogad redzēsim neparastu režisoru veidotus darbus. Lai gan tie piedāvā stilistiski un saturiski ļoti dažādus stāstus, visos centrālo lomu spēlē upe. Trilleris “Mednieka nakts” (1955) ir ne tikai izcilā britu aktiera Čārlza Lotona vienīgais darbs kino režijā, bet arī emocionāli piesātināts ceļojums cilvēka dvēseles tumšākajos nostūros ar iespaidīgu Roberta Mičuma un Šelijas Vintersas aktierspēli. Savukārt ar Klausa Kinska izcilo aktierdarbu izceļas vācu režisora Vernera Hercoga klasiskā filma “Agire, Dieva dusmas” (1972), kas filmēta ekstremālos apstākļos Amazones džungļos un kurā piedalās liels daudzums masu skatu dalībnieku autentiskos 16. gadsimta Brazīlijas konkistadoru tērpos. Pavisam savādāka ir leģendārā brazīliešu režisora Ozualdo Kandejasa filma “Robeža” (1967) – darbs, kas balansē uz spēlfilmas, kinematogrāfiska eksperimenta un dokumentālā kino robežas. Šī filma piedāvā ļoti neparastu Sanpaulu portretējumu, ko bagātina jaunu izteiksmes formu meklējumi ar visai radikāliem naratīviem risinājumiem.

Laikmetīgā māksla šī gada Cēsu Mākslas festivālā atklāsies priekšlasījumu formātā koncertzāles “Cēsis” kino zālē. Īpaši veidotais cikls sniegs festivāla apmeklētājiem saistošu un profesionālu ieskatu laikmetīgās kultūras procesos un atspoguļos izcilākās personības. Par lektoriem ir aicināti laikmetīgās mākslas profesionāļi: mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla komunikāciju skolas profesore Vēsma Kontere un mākslas teorētiķis, kurators un topošā Laikmetīgās mākslas muzeja vīzijas veidotājs Kaspars Vanags. Mazās laikmetīgās mākslas skolas ietvaros notiks arī režisora Daiņa Kļavas un Vides Filmu studijas dokumentālās filmas “Laikmetīgā” pirmizrāde.

Šogad pēc ilgāka pārtraukuma Cēsu mākslas festivāla programmā atgriežas balets. 29. jūlijā koncertzālē “Cēsis” gaidāms izcilajam latviešu baletdejotājam Aleksejam Avečkinam (1976–2013) veltīts baleta vakars “Alekseja Avečkina zvaigzne”, kurā piedalīsies baleta solisti Margarita Demjanoka, Elza Leimane, Viktorija Jansone, Baiba Kokina, Sergejs Neikšins, Raimonds Martinovs, Artūrs Sokolovs u.c.

Kā ierasts, Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmai raksturīgi gan eksperimentāli meklējumi un jaunatklājumi, gan klasiskas vērtības. Arī jaunrades veicināšana un atbalstīšana ir viena no galvenajām festivāla misijām, tāpēc ik gadu apmeklētājiem ir iespēja novērtēt speciāli festivālam sagatavotus projektus. Tāds 28. jūlijā koncertzālē “Cēsis” būs izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un holandiešu mākslinieces Marilēnas Šiltkampas priekšnesums MusicPainting/Live, kura pamatā ir mūzikas un gleznas vienlaicīga tapšana. 70 minūšu performancē būs novērojama Baha-Buzoni, Franka, Mesiāna un Ravela skaņdarbu saspēle ar audeklu un krāsām.

Reinis Zariņš saka: “Gleznas “notikumi” parādās vienlaikus ar atbilstošajiem notikumiem mūzikā – gluži kā kamermuzicēšanā. Vairums mūsu izveidoto vizuālo risinājumu ir abstrakti vai simboliski. Mūsuprāt, krāsu un figūru simbolika daudz precīzāk prezentē mūzikas bezvārdu spēku.”

Divi festivāla mūzikas notikumi gaidāmi 5. augustā. 17.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā muzicēs Eiropas konkursos novērtētā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema, kura kopā ar spožo klarnetistu Mārtiņu Circeni atskaņos latviešu un franču komponistu mūziku. Liene Andreta Kalnciema saka: “Mūsu izvēlētajā programmā būs varenība, meditācija, šarms un virtuozitāte.”

Savukārt 21.00 Cēsu Pils parka estrādē gaidāms nozīmīgākais šī gada Cēsu Mākslas festivāla muzikālais notikums – argentīniešu komponista Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar pirmuzvedums Latvijā. Golihova opera ir viens no 21. gadsimta spilgtākajiem pienesumiem operžanrā, un tā guvusi grandiozus panākumus lielākajos ASV opernamos, kā arī Austrālijā, Spānijā un daudzās citās vietās.

Spāniski ritmi, flamenko afekti, arābu vinjetes, ebreju motīvi, trokšņu asociācijas un kaislīgas melodijas – tas viss būs dzirdams šī krāšņā un dziļi aizkustinošā meistardarba iestudējumā Cēsu Pils parka estrādē.

Opera Ainadamar (no arābu valodas – “asaru avots”) ir kaislīgs un dramatisks stāsts par rakstnieku Federiko Garsiju Lorku un aktrisi Margaritu Širgu. Operas Ainadamar Cēsu koncertuzvedumā piedalīsies izcili solisti, kas guvuši vērā ņemamu skatuves pieredzi šī opusa atskaņošanā. Federiko Garsijas Lorkas lomā būs Marina Pardo, kas Lorkas lomu dziedājusi Spānijas pirmuzvedumā un pēc tam ar lieliem panākumiem piedalījusies Filadelfijas operas iestudējumā. Margaritas Širgu lomā redzēsim Mariju Inohosu-Montenegro, kas šo lomu dziedājusi vairākos iestudējumos, tostarp Filadelfijas operā, kur guvusi preses atsauksmi – “vokāli un skatuviski viņa ir kā sapnis”. Trešais viessolists Cēsu iestudējumā būs Alfrēdo Tehada – pieredzējis flamenko dziedātājs ar enerģētiski spēcīgu skatuvisku pievilcību un lielu pieredzi daudzos Spānijas mūzikas namos.

Uzvedumā piedalīsies arī Latvijas solisti: Sonora Vaice, Mihails Čuļpajevs, Rihards Millers un Rihards Mačanovskis, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājas. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Andris Poga, bet režisors – Viesturs Kairišs.

“Tā kā augstu vērtēju izcilas kultūras un mākslas pērles, tad izjūtu lepnumu, ka LMT jau devīto gadu atbalsta Cēsu Mākslas festivālu, esot cieši līdzās tā izaugsmei. Esam gandarīti ikvienam interesentam piedāvāt iespēju mobilajā televīzijā un lietotnē “LMT Straume” tiešraidē vērot šī gada festivāla galveno notikumu – flamenko operas “Ainamadar” iestudējumu Cēsu Pils parka estrādē 5. augustā. Aicinu mākslas baudīšanai ļauties kā upes plūdumam un piedzīvot patiesu sirds saviļņojumu!” vēl LMT viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule.

Cēsu Mākslas festivāls nav iedomājams bez teātra. Šī gada teātra izrāžu GRAND PRIX skate piedāvās piecus Latvijas teātru skatuves darbus, kurus izvēlējusies pieredzējusī teātra kritiķe Silvija Radzobe. Redzēsim divus Dailes teātra iestudējumus – Tenesija Viljamsa “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” Lauras Grozas-Ķiberes režijā un Venta Vīnberga “Pielūdzēja Nr. 1”, režisors Gundars Silakaktiņš. Skatē iekļauti arī divi Latvijas Nacionālā teātra darbi – Gunāra Priedes “Zilā” Toma Treiņa režijā un Antona Čehova “Kaija” Elmāra Seņkova režijā. Neatkarīgos teātrus skatē pārstāvēs Dirty Deal Teatro ar Jāņa Joņeva un Anetes Konstes izrādi “Zvērīgā mīla”, ko iestudējis Mārcis Lācis. Teātra mīļiem būs iespēja apmeklēt arī Silvijas Radzobes sarunas ar diviem režisoriem, kas notiks koncertzāles “Cēsis” kino zālē pirms izrādēm. 3. augustā saruna ar režisori Lauru Grozu-Ķiberi “Dīvaino cilvēku valdzinājums teātrī”. Savukārt 13. augustā par tēmu “Komēdija mūsdienu teātrī” Silvija Radzobe spriedīs ar Elmāru Seņkovu.

Vizuālas mākslas klātbūtni šī gada Cēsu Mākslas festivālā baudīsim Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu, SEB stipendiātu, darbu izstādē “Netveramā robeža”. No 15. jūlija līdz pat festivāla noslēgumam INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē “Cēsis”.

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.

Foto: Publicitātes