• Tweet

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ceturtdien, 31.augustā, rīkoja diskusiju, kas veltīta auto nozares sakārtošanai, kur tika iezīmētas galvenās problēmas gan reģistrēšanas jomā, gan arī jautājumos, kas skar jauno obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) regulējumu.

Diskusijā piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Valsts Ieņēmumu dienesta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, LTRK, Auto asociācijas, kā arī Latvijas apdrošinātāju asociācijas, pasākumu moderēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar automašīnām, no šā gada sākuma stājušies spēkā grozījumi automašīnu reģistrēšanas kārtībā, kas paredz, ka juridiskajai personai reģistrējot transportlīdzekli, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) vienlaikus ar automašīnu reģistrāciju reģistrē transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām, lai VID savlaicīgi veiktu risku analīzi. Lai arī sākotnēji šis regulējums bija domāts pievienotās vērtības nodokļu (PVN) karuseļu izskaušanai, pašreiz gan jauno, gan lietoto auto pārdevēji bieži saskaras darījumu kavējumiem, kas liedz klientam iespējami ātri saņemt iegādāto automašīnu, kā uz lieguma laiku tiek nesamērīgi aizkavēti automašīnu tirgotāju finanšu līdzekļi. Auto nozare pauda neizpratni, kāpēc liegums tiek uzlikts tādiem darījumiem, kur spēkrati tiek iegādāti līzingā, kā arī jaunu auto pircējiem, jo tādējādi cieš gan pārdevējs, gan klients, kurš nevar lietot iegādāto automašīnu. Finanšu ministrijas un VID pārstāvji norādīja, ka jau uzsākta diskusija par to, kā paātrināt un sakārtot reģistrēšanas procesu, norādot uz cilvēkresursu trūkumu un nepieciešamību meklēt jaunus risinājumus, kas sistēmu

Klātesošie ierosināja, ka, iespējamais risinājums varētu būt, ka to tirgotāju darījumi, kuri atzīti par godprātīgiem, netiktu bremzēti, lai valsts iestādes varētu vairāk laika patērēt izvērtējot aizdomīgos darījumus. Tāpat arī tika pausta ideja, ka auto varētu nodot klientam, bet reģistrācija tiktu pabeigta tikai tad, kad visas nepieciešamās pārbaudes tiktu veiktas, tādējādi netiktu mākslīgi kavēta spēkrata lietošana. J.Endziņš pauda, ka būtu ieteicams arī saprast, cik VID nepieciešams tērēt darba stundas, lai veiktu viena darījuma pārbaudi, tādējādi jau esošā likuma ietvaros meklējot veidus, kā neaizkavēt darījumu norisi un neatliekot reģistrāciju līdz pēdējai dienai.

Diskusijā par auto nozari tika runāts arī par jauno OCTA regulējumu, kas stājās spēkā šā gada sākumā un kura viens no mērķiem bija mazināt ēnu ekonomiku. Līdz šim konstatēts, ka vairāk nekā 40% gadījumu iedzīvotāji izvēlējās ceļu satiksmes negadījuma rezultātā izvēlēties par spēkrata bojājumiem saņemt skaidru naudu nevis veikt apmaksātus remontdarbus servisā. Tas radīja aizdomas, ka liela daļa līdzekļu nonāca ēnu ekonomikā jeb “kaimiņu garāžās”, nemaksājot nodokļus, tostarp atbalstot aplokšņu algas utt. Pēc tam, kad tika veikti likuma grozījumi un apdrošinātāji sāka piedāvāt izmaksāt tikai 70% no atlīdzībām skaidrā naudā, piedāvājot saņemt 30% pēc remontdarbiem, šādu darījumu skaits ievērojami samazinājies, šā gada sešos mēnešos sasniedzot vien 25-30%. Nozares eksperti norāda, ka daļēji jaunais regulējums ir sakārtojis situāciju, taču radušās problēmas tiem uzņēmumiem, kuriem ir liels autoparks un specifiski satiksmes līdzekļi, kuru remontdarbus viņi veic paši, jo pašreiz var no apdrošinātājiem saņemt tikai 70% no kopējās atlīdzības summas, kas, protams, rada zaudējumus. Finanšu ministrija apliecināja, ka pašreiz norit diskusijas, lai izskaustu likuma nepilnības, ietverot arī izņēmuma gadījumus.

Trešā diskusijas daļa tika veltīta tam, kā samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru attiecībā uz norakstītu automobiļu un to detaļu apriti. Gadījumos, kad pēc negadījumiem automašīnas ir bojātas un nav remontējamas, īpašnieks saņem kompensāciju par automašīnas norakstīšanu, bet regulējuma roba dēļ pēc kāda laika spēkrats tomēr var parādīties tirgū – detaļu veidā vai kā satiksmes dalībnieks. Klātesošie meklēja risinājumus, kas noteiktu, kā būtu jārīkojas CSDD, ja šāds auto tiek atkārtoti reģistrēts un var būt bīstams pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Kā risinājumi tika piedāvāti paplašināt automašīnu apdrošinātāju pilnvaras, īpaši izceļot starp pārējo automašīnu klāsta šādus nedrošus un potenciāli bīstamus auto. Šī informācija parādītos CSDD transportlīdzekļu reģistrā un būtu pieejama visiem tā lietotājiem, tai skaitā ceļu policijai.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/