Rinkēvičs: Arī pēc “Brexit” Lielbritānijai būs nozīmīga loma NATO un ES sadarbības veicināšanā
Svarīgi arī pēc “Brexit” nodrošināt Apvienotās Karalistes iesaisti Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas procesos, pauž ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ministrs nedēļas sākumā uzturējās darba vizītē Londonā, piedalījās Baltijas valstu, Ziemeļvalstu (NB8) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārlietu ministru sanāksmē, kas notika pēc Apvienotās Karalistes iniciatīvas.
Tikšanās laikā ministri pārrunāja reģiona drošības izaicinājumus, transatlantiskās attiecības un aktuālus starptautiskās dienaskārtības jautājumus – Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes attiecības pēc Brexit, ES un Turcijas attiecības, kā arī situāciju Korejas pussalā, ņemot vērā Ziemeļkorejas pēdējā laikā pastiprinātās provokatīvās darbības saistībā ar tās ballistisko raķešu un kodolprogrammu īstenošanu.
“Arī pēc Brexit Apvienotai Karalistei būs nozīmīga loma NATO un Eiropas Savienības sadarbības veicināšanā, jo Apvienotā Karaliste ir bijusi viena no vadošajām valstīm Eiropas Savienības aizsardzības un drošības politikas veidošanā, sniedzot nozīmīgu ekspertīzi praktiskās sadarbības īstenošanā. Tāpēc svarīgi arī pēc Brexit nodrošināt Apvienotās Karalistes iesaisti Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas procesos un praktiskajā sadarbībā,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Ministrs pateicās par Apvienotās Karalistes aktīvu iesaisti hibrīdā apdraudējuma jautājumos, kas tādējādi var veicināt izpratni arī citiem sabiedrotajiem Eiropā par hibrīdo apdraudējumu mūsu reģionā.
Tāpat Latvijas ārlietu ministrs cīņai ar hibrīdo apdraudējumu aicināja partnerus un sabiedrotos būt politiski vienotiem un turpināt iesākto ES, NATO un reģionālo sadarbību. “Hibrīdais apdraudējums ir viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības un NATO sadarbības aspektiem. Šīs sadarbības rezultātā jau šobrīd ir attīstīti svarīgi sadarbības mehānismi, tie jāpilnveido. Priecē fakts, ka NATO ietvaros turpinās darbs, lai caur mācībām novērtētu dalībvalstu noturības spējas un koordinētu noturības stiprināšanu dažādās jomās. Tas ir svarīgs elements efektīvākai atturēšanas politikai. Arī Eiropas Savienībā ir uzsākts darbs hibrīdā apdraudējuma un ievainojamību labākai apzināšanai un informācijas apmaiņas uzlabošanai,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Ministrs uzsvēra nepieciešamību cieši koordinēt sadarbību starp Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Lielbritāniju tajos formātos, kurās visas šīs valstis ir dalībvalstis – ES vai NATO. Piemēram, krīzes gadījumā drošība vienā reģiona daļā būtu nesaraujami saistīta ar drošību reģionā kopumā, tādēļ neskatoties uz to, ka Zviedrija un Somija nav NATO dalībvalstis, Latvija ir ieinteresēta ciešā sadarbībā ar abām valstīm.
“NATO sadarbības stiprināšana ar Somiju un Zviedriju, tai skaitā politisku konsultāciju, informācijas apmaiņas un apmācību ietvaros, ir abu pušu interesēs. Somijas un Zviedrijas dalība NATO diskusijās par Baltijas jūras reģiona drošību veicina labāku izpratni par reģionu NATO,” pauda E. Rinkēvičs.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Lembergs: Valdība nerūpējas par valsti
Valdība neko nedara, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos, uzskata partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Runājot par to, ko valdība piedāvā...
Lasīt tālākLembergs: Lielbritānija ignorē manas cilvēktiesības
Lielbritānija pakļāvusi sankcijām bijušo Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, liecina Lielbritānijas oficiālās valdības informācijas vietnē publicētā ziņa. Komentējot...
Lasīt tālākSaeima atbalsta efektīvāku nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu
Lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu efektīvu nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu un īstenošanu, tostarp cīņā pret terorismu un tā finansēšanu, Saeima ceturtdien, 10.oktobrī,...
Lasīt tālākIesaldē politisko partiju finansējumu
Saeima “iesaldē” politisko partiju finansējumu, paredz ceturtdien, 26.septembrī, pieņemtais grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Šīs izmaiņas rosināja Saeimas...
Lasīt tālākLembergs: ukraiņiem mēs varam palīdzēt, bet paši sev nē – vai tas nav nožēlojami?
Gar Latvijas–Baltkrievijas robežu pabeigta žoga izbūve gandrīz 145 kilometru garumā. Līdz šī gada beigām vēl turpināsies nepieciešamās infrastruktūras, tostarp patruļtaku, laipu un...
Lasīt tālākLatvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā
Latvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā, un tajā būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni,...
Lasīt tālākAS vēršas prokuratūrā un gatavo lēmumu par “airBaltic” pamatkapitāla samazināšanu apturēšanu
Nesaņemot atbildes par sabiedrības ieguldīto līdzekļu atgūšanu, APVIENOTAIS SARAKSTS (AS) vēršas prokuratūrā un gatavo Saeimas lēmumu par tālāko darbību ar “airBaltic” pamatkapitāla...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija: vēlētāji būs jāinformē, ja priekšvēlēšanu aģitācijā izmantots mākslīgais intelekts
Priekšvēlēšanu aģitācijā būs jānorāda, ja tās tapšanā izmantots mākslīgais intelekts, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3.septembrī, otrajam lasījumam...
Lasīt tālākLembergs: Ja “Latvijai un Ventspilij” turpinās būt pie varas un es būšu atbalstīts no vēlētāju puses, es to procesu uzraudzīšu
Es jūtos gandarīts, ka varu strādāt piezemētākā režīmā, kādā neesmu dzīvojis 35 gadus, intervijā Ventas Balss sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Šī gada maijā bija man svinīgs...
Lasīt tālākZZS aicina valdību un Saeimu lemt par Jelgavas novada domes atlaišanu
Ievērojot politiskās kaislības, kas var aizēnot pašvaldības funkciju izpildi, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) sadarbības partnerus aicinās diskutēt par Jelgavas novada domes atlaišanu. ZZS...
Lasīt tālāk