Igaunija pat negrasās apspriest EK plānu par jaunu bēgļu uzņemšanu
Kā norādījis Igaunijas iekšlietu ministrs Andress Anvelts, šobrīd Igaunija pat nedomā apspriest Eiropas Komisijas (EK) jauno plānu, kas paredz no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem divu gadu laikā uzņemt vēl 50 000 patvēruma meklētāju.
Viņš lika saprast, ka Igaunija turpinās pildīt migrācijas plānu, par ko vienošanās tika panākta pirms diviem gadiem, un neplāno šobrīd apspriest kaut ko citu.
„Pirms jebkādām diskusijām es vēlētos, lai Eiropas Komisija ar trešdien prezentēto pārvietošanas rosinājumu iepazīstina Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu padomi,” uzsvēra iekšlietu ministrs.
Kā ziņots iepriekš, lai censtos mazināt to cilvēku plūsmu, kas dodas riskantajā ceļā pāri Vidusjūrai, EK plāno uzņemt vismaz 50 000 bēgļu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.
Šiem cilvēkiem nebūtu jāuzturas bēgļu nometnēs, kā to dara līdz šim. Šie cilvēki tiktu uzreiz no Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem un Turcijas, kur tie atrodas šobrīd. Vismaz 50 000 bēgļu varētu būt uzņemti tuvākajos divos gados, sniedzot tiem starptautisku aizsardzību.
EK paziņoja, ka ES dalībvalstis plānā piedalīsies brīvprātīgi un šo dalībvalstu atbalstam tiks atvēlēti 500 miljoni eiro.
Uzņemt paredzēts patvēruma meklētājus no tām valstīm, kuru pilsoņu pieteikumi ES tiek apstiprināti vismaz 75% gadījumu.
Atbilstoši šiem noteikumiem šobrīd uzņemšanai kvalificējas patvēruma meklētāji no Eritrejas, Sīrijas, Jemenas, Bahamām, Bahreinas, Butānas, Kataras un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Saskaņā ar pirms diviem gadiem pieņemto ES migrācijas krīzes risināšanas plānu Igaunijai divu gadu laikā līdz šā gada septembrim bija jāuzņem 550 patvēruma meklētāji. Līdz šim uzņemts 161 cilvēks, bet no viņiem Igaunijā šobrīd palikuši tikai 77.
Foto:Free-Photos/https://pixabay.com/en/users/Free-Photos-242387/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālāk