• Tweet

Vasarā pēc Slokas atkritumu dedzināšanas skandāla sabiedrība pievērsa lielu uzmanību atkritumu pārstrādes firmām. Vides valsts dienests (VVD) ķerās pie to auditēšanas un sāka pārbaudīt sistēmas, kuras izmanto dabas resursu nodokļa atlaižu piešķiršanai. Vienai no tām SIA Riepu bloki VVD pirms divām nedēļām uzlika 13 miljonu eiro sodu. Riepu blokus sodīja, jo tas nevarēja pierādīt, ka pārstrādājis vecas riepas atbilstoši piešķirtajām nodokļu atlaidēm. Sodu uzņēmums nespēj samaksāt un ir apturējis darbību. Nav arī izvests riepu kalns no Rīgas centra, ko Riepu bloki bija uzkrājuši.

TV3 raidījumam “Nekā personīga” izdevās uzzināt, ka šo piektdien Valsts Vides dienestā nolemts sodīt vēl divus uzņēmumus – Nordic Recycling un Latvijas Zaļais elektrons. Vienam piemēros 9 miljonu, otram 12 miljonu eiro sodu. Lēmums oficiāli tikšot izsludināts nākamnedēļ.

Lai tiktu pie dabas resursu nodokļa atlaides, riepu tirgotājam ir jānoslēdz līgums ar ražotāja atbildības sistēmu. Tad par katru riepu tonnu nav jāmaksā 660 eiro dabas resursu nodoklis, bet jāsamaksā sistēmas īpašniekam nolīgtā samaksa par to, ka tā pārstrādā nevajadzīgās riepas un tās nepiesārņo vidi.

Līdz šim lielākā sistēma bija SIA Riepu bloki. Tā no saviem klientiem prasīja 40, 50 eiro par tonnu veco riepu. Pretī sniedza garantijas, ka tās pārstrādās.

Sistēma strādāja labi. Riepu bloki no tirgotājiem iekasēja samaksu, savāca riepas un nogadāja tās pārstrādātājiem, kas par atvestajām riepām vēl piemaksāja.

Lielākais pārstrādātājs Latvijā ir rūpnīca CEMEX, kas vcās riepas izmanto cementa ražošanā. Ilgus gadus tā maksāja par katru tonnu 25 latus, taču pēdējo gadu laikā cenas samazinājās uz 20, tad 15 latiem, tad 15, tad 10 eiro, tad pieciem un tagad nulli.

“Sakarā ar Krievijas embargo, mēs nevaram vairs uz Krieviju savu cementu pārdot par 30%. Tas ir būtiski parādījies arī riepu apjomos, ko mēs esam pieņēmuši,” norāda CEMEX vides projektu daļas vadītāja Santa Kļava.

Rūpnīca arī mainījusi savu tehnoloģiju un vairs nepieņem veselas riepas, bet gan sasmalcinātas. Latvijā reti kāds tādas var piedāvāt.

“Mums rūpnīcā jāuzglabā, pašiem ar saviem spēkiem un saviem resursiem jāsasmalcina, kas rada, protams, papildus izmaksas. Labprātāk mēs pieņemam sasmalcinātas riepas, ko mēs varam vienkāršā, ātrā veidā ievadīt krāsnī,” norādīja Kļava.

Otrs lielākais riepu savācējs ir rūpnīca E Daugava, kas riepas pārstrādā naftas produktos. Taču pieprasījums pēc tiem nav liels un riepas pārstrādājas lēni. Uzņēmums arī nejaudā izpildīt vides prasības. Jau saņēmis vairākkārtējus brīdinājumus, ka vairāk par 6000 tonnām pieņemt nedrīkst un ka riepas glabā uz zemes, nevis betonēta seguma. Šeit saimnieko Rīgas brīvostas uzņēmējs Andrejs Laškovs. Viņa uzņēmums jau prasot 75 eiro tonnā par riepu pārstrādi, nākamgad cenu celšot.

“Un tad tas ir apmēram kaut kādi 100 eiro varētu būt, ja? Jā. Mēs vēl veicam aprēķinus, bet noteikti, ka tas nebūs zem 100. Jo viss jau maksā tik, cik maksā. Ja Polijā maksā 100, tad mums jau nav tās izmaksas lētākas. Mums jau ir algas līmenis jāceļ arī un viss pārējais,” norāda SIA Eko osta valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs.

Šīs izmaiņas strauji pieaudzēja izmaksas Riepu blokiem. Taču celt cenas klientiem nebija tik vienkārši, jo Valsts vides dienests bija vienojies vēl ar piecām sistēmām. Bija liela konkurence.

Rīgas centrā krājās riepu kalns. Un septembra sākumā Vides dienests uzlika uzņēmumam 13 miljonu eiro sodu. Uzņēmums 2016.gadā neesot pārstrādājis 4000 tonnas riepu. Pērn nodokļa likme bija 330 eiro par tonnu. Likums paredz, ka sods ir nesamaksātā nodokļa likme desmitkāršā apjomā.

Lēmums riepu blokiem bija negaidīts. Vēl dažas nedēļas iepriekš dienests bija uzņēmumam uz gadu pagarinājis licenci. Koļegova taisnojas, ka uz to brīdi pierādījumi uzņēmuma pārkāpumiem nav bijuši pietiekami.

“Šī gada vasarā viņiem beidzās iepriekšējais līgums par ražotāja atbildības sistēmas darbināšanu. Tajā brīdī, kad šis līgums beidzās, bija jānoslēdz jauns līgums, mums nebija pabeigta šīs sistēmas darbības izvērtēšana. Un tajā brīdī, kad sistēmas darbības izvērtēšana bija pabeigta un mēs varējām pateikt, kuri ir pierādījumi, kurus ņemam vērā un kurus mēs savukārt neattiecinām, tajā brīdī mēs varējām pateikt arī šo vērtējumu šai te ražotāja atbildības sistēmai,” uzsver Vides valsts dienesta vadītāja Inga Koļegova.

Kaut kāda brīdināšana vai kaut kas tamlīdzīgs šinī gadījumā nav paredzēts. 6:10

Riepu bloku klientiem dienests anulēja dabas resursu nodokļa atlaides un trīs nedēļu laikā pieprasīja atrast citu partneri. Tur tos sagaidīja pilnīgi citas cenas.

“Šobrīd ir noslēgti līgumiem jau ar citiem sadarbības partneriem, kas uzņemas šo dabas resursu nodokļa apsaimniekošanu, bet tā cena ir cēlusies vairākkārtīgi. Ja iepriekš tie bija kaut kādi 30 eiro, tad šobrīd tie ir 150 eiro apmēram par vienu importēto riepu tonnu.
Daudz, tiem 60% riepnieku, kas bija pie riepu blokiem, kaut kur ir jāiet. 2:03 Un, ja sajūt tādu pieplūdumu, varbūt arī sajūt naudas smaržu. 2:07 un ierubī rubli kā tautā saka,” norāda SIA Autoriepu nams vadītājs Oskars Krampāns.

Izmaksas tirgotāji likšot klāt pie riepu cenas. Uz vienu jaunu vieglās automašīnas riepu tas būs 1 eiro, piecreiz smagākajai traktora riepai 5. Un tas vēl esot labi, jo, Vides dienesta vadītāja Inga Koļegova gribējusi tirgotājus vispār atstāt bez nodokļa atlaidēm līdz gada beigām. Esot iejaukušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonas un Koļegovai likušas ar izpratni izturēties pret uzņēmējiem, kas neesot pie vainas. Tas noticis pēc tam, kad uzņēmēji ar sūdzībām vērsušies VARAM. Daži pat draudējuši, ka amerikāņu riepu tirgotāji sūdzēšot Latvijas valsti tiesā.

Koļegova nenoliedz, ka ministrija izdarījusi spiedienu uz viņu. Dienesta vadītāja atzīst, ka miljonu lielie sodi ir absurdi, jo skaidrs, ka uzņēmumi tos nesamaksās. Tomēr iesākto praksi nemainīs. Ja likumā paredzēts sodos izrakstīt miljonus, tad tā arī turpinās. Un jau pirmdien apņēmusies sodīt vēl divas sistēmas – Nordic Recycling un Latvijas Zaļais elektrons. Pirmajam būšot 9 miljonu, otrajam 12 miljonu sods.

“Mums ir šobrīd, jā, vairākas sistēmas, kurās mēs esam to pārbaudi savu beiguši un faktiski varētu lemt par šo te gala lēmumu Valsts vides dienesta vārdā izteikt. Nordiks, Zaļais elektrons ir tie, par kuriem mēs esam beiguši pārbaudes,” uzsver Koļegova.

Nordic recycling nevarot pierādīt uzrādīto papīra, koka un kartona tonnu pārstrādi. Sistēmai neesot arī teritoriālā pārklājuma iepakojuma savākšanas vietām. Neesot pārstrādāts arī stikls. Firma, kas to darījusi, dienestam sniegusi piecas dažādas pretrunīgas izziņas.

Zaļajam elektronam tiek pārmests, ka tas Lietuvas uzņēmumiem uzticējis stikla un papīra pārstrādi tikai uz papīra. Uzņēmums arī nevarot pierādīt uzrādīto stikla un koka iepakojumu pārstrādi Latvijā

Nordic recycling un zaļā eletrona aizvēršana radīs virkni problēmu uzņēmumiem, kas savā darbībā izmanto vienreiz lietojamos traukus, stikla pudeles un plastmasu. Tiem vajadzēs meklēt jaunu ražošanas atbildības uzņēmumu un izvēle jau nav ļoti liela. Zaļā josta un Zaļais punkts. Protams, par citām izmaksām.

Koļegova saprot, ka pārbaužu rezultātā varētu palikt tikai divi ražošanas atbildības uzņēumi, kā tas jau reiz bijis – Latvijas Zaļais Punkts un Zaļā josta.

“Zaļais punkts kādreiz bija pirmā ražošanas atbildības sistēma un kādu laiku arī vienīgā. Šobrīd Riepu bloki, iespējams, Valsts vides dienests pieņēmis lēmumu par citiem uzņēmumiem. Vai esat gatavi situācijai, kad jums atkal esat tie, kas pārņem lielāko daļu Latvijas tirgus ? Manā rīcībā nav šāda informācija. Cik es esmu dzirdējis, tad Vides valsts dienests ļoti cītīgi dara savu darbu,” uzskata Latvijas Zaļā punkta prokūrists Kaspars Zakulis.

Ietekmīgs cilvēks atkritumu apsaimniekošanas jomā ir bijušais Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Vilgerts. Viņa firmai ir daļa ražotāju atbildības sistēmā Latvijas Zaļā josta, kur cits līdzdalībnieks ir piederējis ar Andra Šķēles ģimeni saisītam uzņēmumam.
Vilgerts ir Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs. Viņš atzīst, ka bijis iniciators tirgus attīrīšani no uzņēmumiem, kas piedāvājuši pārāk zemas cenas, vairākkārt vērsies Vides dienestā ar sūdzībām par aizdomīgiem konkurentiem.

“Atgriezīsies vēsturiskā situācija, kad ir divas ražotāju atbildības sistēmas – Zaļais punkts un Zaļā josta. Vai tad vispār varēs apsaimniekot to lielo masu ar Latvijas ekonomiku ? Nē, nu, pirmais ir tas, ka tas būtu vēlamais, ka Latvijā varētu visu arī pārstrādāt, ja. Bet mēs esam vienotā Eiropas tirgū. Un faktiski tās pārstādes jaudas gan kaimiņvalstīs, gan Vācijā un Skandināvijā ir pilnīgi pietiekamas,” uzskata AS BAO padomes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts.

“Es domāju, ka faktiski, ja pēdējos gadus tirgū notika nepārtraukta dempingošana. Un faktiski tas neļāva arī attīstīties normālām pārstrādes jaudām. Es domāju, ka, ja šī tirgus stabilizācija notiks, tad arī pārstrādes jaudas strauji palielināsies. Un pārstrāde tiks nodrošināta,” pauž AS BAO padomes priekšsēdētājs.

Vides aizsardzības un reģionās attīstības ministrija rosinājusi izmaiņas likumā, kas pieļaus monopoltiesības sistēmai, kas apkalpo riepu tirgorājus.

“Uzņēmēji tur darbojas pa dempinga cenām. Nu, acīmredzot, šī ir specifiska sistēma, kur būtu attaisnojami, ja valsts organizē un veido un pasaka, ka ir viena tikai sistēma nolietoto riepu savākšanai un apsaimniekošanai un tad konkursa kārtībā ņemam un izvēlamies, kas ir tā viena un tiem, kas tirgo riepas, tad būs iespēja vai nu maksāt dabas resursu nodokli budžetā vai arī slēgt līgumu ar izvēlēto apsaimniekotāju. Vienu,” norāda VARAM pārstāve Alda Ozola.

Foto:dimitrisvetsikas1969/https://pixabay.com/en/users/dimitrisvetsikas1969-1857980/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/