Asociācija: Budžeta naudas piešķiršana sabiedriskajiem medijiem neatbilst EK regulējumam
Latvijas raidorganizāciju asociācija (LRA) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ar lūgumu pilnveidot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu (EPLL), lai Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei ietvertie sabiedrisko mediju labas pārvaldības principi tiktu ietverti Latvijas likumdošanā un pēcāk iedzīvināti praksē.
Lielāko daļu sabiedrisko mediju finansējuma sastāda nodokļu maksātāju nauda, par kuras izlietojuma lietderību pēdējā laikā izskan bažas. Tās ilgstoši vērojamas Valsts kontroles atzinumos, kā arī pēdējā laikā aktualizējušās gan kontekstā ar Latvijas Radio darbiniekiem izmaksātajām atlīdzībām, gan arī saistībā ar Latvijas Radio 5 darbības lietderību un atbilstību tā sākotnēji noteiktajiem mērķiem.
Tāpēc LRA vēstulē izsaka aicinājumu likumdošanā iestrādāt EK paziņojumā noteiktos sabiedrisko mediju pārvaldības principus, kuru ieviešana nodrošina sabiedrisko mediju izmaksu objektivitāti, efektivitāti un skaidru caurskatāmību.
Pilnveidotais EPLL ļautu Nacionālajai elektronisko un plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un citām institūcijām skaidrāk pārraudzīt un virzīt valsts budžeta naudas piešķiršanu un izlietošanu sabiedriskajiem medijiem saskaņā ar EK regulējumiem.
Turklāt NEPLP jau pagājušajā gadā ir publiski norādījusi, ka 2009.gadā pieņemtajā Eiropas Komisijas paziņojumā minētie principi jāievieš Latvijā.
Eiropas Komisija paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei diezgan skaidri definē caurspīdīgu finanšu pārvaldību, tai skaitā – principu, ka valsts dotācijas finansējumu apjoms sabiedriskajiem medijiem ir jāizvērtē pirms piešķiršanas. Īpaši tas attiecas uz jaunu sabiedrisko mediju produktu ieviešanu. Saskaņā ar EK paziņojumu ir jābūt skaidri nodalītiem valsts budžeta un komercienākumiem. Tāpat ir jābūt skaidri secināmam, cik adekvātas ir izmaksas un vai notiek sabiedrisko mediju pārsubsidēšana.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk