Irāna draud ar izstāšanos no kodolvienošanās
Ja Amerikas Savienotās Valstis atjaunos pret oficiālo Teherānu noteiktās sankcijas, Irānas reakcija būs izstāšanās no 2015. gadā noslēgtās kodolvienošanās.
„Irāna pašlaik apsver vairākus rīcības variantus, ja tiks atjaunoti ierobežojumi attiecībā uz tirdzniecību ar naftu, jūras pārvadājumiem un apdrošināšanu. Lēmums par sankcijām dos Teherānai tiesības pieņemt arī lēmumus par dalību līgumā,” pauda Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs.
Viņš tomēr cer, ka Eiropas valstis neatbalstīs ASV prezidentu Donaldu Trampu, un tas parādīs, vai Irāna varēs arī turpmāk ievērot vienošanās nosacījumus.
Šāds lēmums izskanēja saistībā ar Trampa piektdienas izteikumiem par iespēju atcelt vienošanos, ja parlaments nenoteiks jaunas sankcijas pret Irānas raķešu un kodolprogrammām. Tā iemesls esot Teherānas destabilizējošās aktivitātes Tuvajos Austrumos.
Jau iepriekš Irānas prezidents Hasans Ruhani lika saprast, ka nebūs no tiem, kas pakļāvīgi mās ar galvu un sacīja: „Neveiksmīgā sankciju un piespiešanas pieredze iepriekšējās administrācijas nosēdināja pie sarunu galda.”
Prezidents liek saprast, ka viņi nevilcināsies, bet „ja viņi vēlas atgriezties pie šīs pieredzes, mēs īsā laikā, nevis nedēļu vai mēnešu, bet stundu vai dienu laikā, noteikti atgriezīsimies mūsu iepriekšējā situācijā daudz spēcīgāki,” pauž Irānas prezidents.
Jau ziņots, ka 2015. gadā panāktā vienošanās apturēja Irānas kodolprogrammas attīstību apmaiņā pret tai noteikto sankciju atcelšanu. Šo vienošanos parakstīja septiņas valstis, tajā skaitā ASV, Ķīna, Krievija, Lielbritānija, Francija un Vācija. Šīs valstis aicinājušas Trampu neizstāties no vienošanās, norādot, ka tas būtu zaudējums visiem.
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākRajevs par uzbrukumu Harkivas virzienā: Krievijas armija iešāva sev kājā ar to uzbrukumu
Krievijas armija "iešāva sev kājā" ar uzbrukumu Harkivas virzienā, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Saeimas ārpusfrakciju deputāts, militārais eksperts Igors...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk