Lemberga lieta met aizdomu ēnu pār Latvijas tiesu sistēmu kopumā
Deviņu gadu garumā tiesa joprojām nav paziņojusi spriedumu tā dēvētajā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā. Lietas izskatīšana tiesā notiek jau kopš 2008. gada un šajā laika posmā prokuratūra sākotnējo apsūdzību pamanījusies grozīt divreiz. Lembergs saskaitījis, ka tiesvedības pirmajos apmēram četros gados pieļauti 580 cilvēktiesību pārkāpumu. Papildus tam, tiesa neskaitāmas reizes ignorējusi Ventspils mēra iesniegto lūgumu tiesas sēdes filmēt un iepazīstināt sabiedrību ar tiesas procesa gaitu. Pretestību šajā jautājumā izrādījusi prokuratūra, kuras rīcība nevienu vien reizi raisījusi jautājumu par tās spēju būt objektīvai un taisnīgai.
Lemberga krimināltiesu šo gadu gaitā ir pavadījušas ne mazums dīvainības – te apsūdzības ir mīkstinātas, te daudzas pilnībā svītrotas. Lai gan likums to pieprasa, realitātē tiesa šajos gadījumos nav devusi iespēju nedz Lembergam, nedz viņa advokātiem iepazīties ar grozītās apsūdzības saturiskajām izmaiņām, kas būtiski maina aizstāvības gaitu, rada nepieciešamību sagatavot jaunu aizstāvības pozīciju un sagatavoties liecību sniegšanai. Atbilstoši Latvijas Republikas Kriminālprocesa likumam, prokuroriem jebkuri grozījumi apsūdzībā ir jāpamato, skaidri darot zināmu, kādas izmaiņas veiktas un kādi ir bijuši to iemesli. Arī šī likuma norma tikusi ignorēta. Savukārt Ventspils mēra liecību sniegšanu prokuratūra ir neskaitāmas reizes pārtraukusi, pat brīdinot, ka nedrīkst sniegt liecības par tiem apgalvojumiem, kuri pausti apsūdzībā.
Lai gan Lembergam ir tiesības celt prasību par lietas izbeigšanu, jo tā nav izskatīta saprātīgā termiņā, prokuratūras lēmums šādu iespēju liedz, to pamatojot ar faktu, ka Lembergs pats it kā novilcina tiesas procesu. Patiesībā gan Ventspils mērs ne reizi vien ir iestājies par tiesas procesa pārraidīšanu tiešraidē, lai sabiedrība pati varētu vērtēt tiesas zālē notiekošo.
Kā nosaka Kriminālprocesa likuma 71. pants. “Apsūdzētā tiesības pirmās instances tiesā”, lietas dalībniekam ir iespēja pieteikt lūgumus, kurus izvērtē tiesnesis un prokuratūra. Kā liecina sociālajos tīklos pieejamais video materiāls no Lemberga tiesas sēdes, tiesnesis asi iebildis pret sēdes video fiksāciju, norādot, ka nenotiks nekāda filmēšana PIRMS vēl šāds lūgums ticis izteikts.
Īsais video materiāls rada pamatotas bažas par tiesas darbu kopumā un apliecina, ka tiesas sēde, ja, tai varētu sekot līdzi sabiedrība, iespējams, atklātu tās nepilnības, kuras piemīt visai tiesu sistēmai kopumā. Ir acīmredzami, ka tiesa ir negatīvi noskaņota pret Ventspils mēru un lai gan krimināllietas izskatīšana nav beigusies, tās iznākums jau varētu būt nolemts.
Tiesnešu ētikas kodekss gan paredz, ka tiesneša rīcībai ir jāsaskan ar Satversmi un Likumu un jābūt godprātīgai, kā arī tiesnesis nedrīkst izmantot tiesas institūta prestižu, lai apmierinātu savas vai ar viņu saistīto personu privātās intereses. Tieši uz iespējamo tiesas un prokuratūras ieinteresētību nelabvēlīgā spriedumā nereti norādījis Ventspils mērs.
Lemberga krimināllietas process ir uzskatāms gadījums, kas ne tikai spilgti izgaismo problēmas, kas jau gadiem vērojamas tiesu sistēmā, bet arī met ēnu uz visu Latvijas tiesu sistēmu kopumā, nodarot kaitējumu valsts reputācijai un mazinot sabiedrības uzticību taisnīgam un no ārpuses neietekmētam Temīdas lēmumam. Kā sabiedrība var ticēt, ka tiesa pieņem caurskatāmus, pamatotus un saprotamus spriedumiem, ja ar publisku personu tiesvedības gaitu tai nav ļauts iepazīties? Vai tiesa baidās no neobjektivitātes, kas varētu atklāties? Vai ir kāds iemesls slēpt vēl ko citu?
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākBukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs
Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālāk