Situācijas uzlabošanai Tusks rosina rīkot biežākus ES līderu samitus
Lai stiprinātu Eiropas Savienības (ES) reformu centienus pēc britu lēmuma izstāties no bloka, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks otrdien rosināja nākamo divu gadu laikā sarīkot 13 samitus. Pirmais – jau šonedēļ.
Tusks norāda, ka sarakstā ir gan ES oficiālie samiti, gan arī neformālās apspriedes, kas veltītas noteiktiem jautājumiem, tāpat to vidū ir samits, kas notiks Rumānijā 2019.gada maijā, jau pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, kā arī īpaša drošības jautājumiem veltīta apspriede Vīnē 2018.gadā.
Pēc britu pērn pieņemtā lēmuma izstāties no ES pārējo 27 dalībvalstu līderi vienojās par reformu nepieciešamību, un vēl vairāk reformu centieni pastiprinājušies pēc Emanuela Makrona kļūšanas par Francijas prezidentu.
Plānotajās tikšanās reizēs pagaidām varēs piedalīties gan visas 28 bloka dalībvalstis, tostarp Lielbritānija, gan arī tikai 27. To noteiks vēlamais sarunu temats.
Tusks arī rosināja mainīt darba metodi samitos, atsakoties no tradicionālās vienprātības lēmumu pieņemšanā un ļaujot iespēju atklātām domstarpībām.
“Es vēlētos rosināt metodi, kas koncentrējas uz īstu problēmu risināšanu,” pauda Eiropadomes prezidents.
Jaunā metode “parādīs mūsu nesaskaņas, precīzi iezīmējot konflikta apmērus un tādā veidā ļaujot mums risināt nopietnas politikas sarunas”, paziņoja Tusks.
Kā minēts iepriekš, ES dalībvalstu līderi 19. un 20. oktobrī sapulcēsies uz samitu, lai lemtu par to, vai pāriet „Brexit” sarunās uz nākamo fāzi.
Foto:European People’s Party/https://www.flickr.com/photos/eppofficial//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk